Manuskripti.

Nu principā jau nevaru sagaidīt pašuzstādīto pregnancy paziņojuma brīdi. Pēc fotosesijas arī šķiet loģiski, jo tad būs pagājušas 28 nedēļas pēc kurām arī mazajai priekšlaicīgi piedzimstot liela iespēja, ka viss būs kārtībā. Kaut kāda iekšējā māņticība manī noteikti ir.

Viens no iemesliem kāpēc nevaru sagaidīt ir, jo jau tagad sakrājies šis tas ar grūtniecību saistīts ko teikt/novērojumi.

Piemēram, noteikti jau esmu saņēmusi dažādus neprasītus novērojumus par mana vēdera izmēru. Pirmajos mēnešos par to, ka tas ir salīdzinoši mazs, pēdējā laikā par to, ka tas ir parādījies un liels.
Lai gan pa lielam īsti tam uzmanību nepievēršu, man patīk tas kā es izskatos un galvenais kas mani uztrauc ir lai gan es, gan Lotte esam veselīgas, pēc tam kad pat Adriāns sāka neapdomīgi izteikties sagribējās uzrakstīt.

Mans pakaļaste vīrs pirms pāris dienām vakarā man pēkšņi vaicā vai esmu droša, ka nedzemdēšu drīz, jo vēders jau ir tik liels palicis (nu clearly viņš nesaprot ko nozīmē liels vēders).

Tad viņš vēro manus ieelpas/aktīvās izelpas vingrinājumus (kur caur muti jāizpūš gara/lēna izelpa) un paziņo, ka es izskatoties pēc vaļa, kas izpūš gaisu. (you're walking on a thin ice, man!)

Joprojām to uztveru ar humoru un neesmu novērojusi nekādas izteiktas hormonālās svārstības, tapēc sev un savam ķermenim pieeju tikai ar apbrīnu, bet šodien nosūtīju viņam šo rakstu:
https://www.familyeducation.com/pregnancy/5-things-you-should-never-say-to-a-pregnant-woman

Ne tas ir tas labākais raksts, ne kas, bet nu doma skaidra un ko līdzīgu var izlasīt daudz kur ja palasa kaut ko par grūtniecības pieredzēm.
-UR BABY LOOKS READY TO DROP!
-THANKS MISS, UR PANTS LOOK HEMMED AT A WEIRD LENGTH. Good talk!