Posted on 2009.10.04 at 03:17
Kā cilvēkam var iekšā būt tik liela nolemtības sajūta tik agrā vecumā kā tas ir ar mani.?

es cenšos un ceru, bet viss vienmēr beidzas ar neko.
es gribu novelt uz jaunības maksimālismu tās sāpes, kas mani visu laiku dedzina. gribu, lai tas ir tikai uzpūsts manā galvā. gribu pamosties kādu rītu bez sajūtas, ka dzīve iet man garām, jo es to neizbaudu, jo turu iekšā domu, ka nav ideāli, ka vienmēr kaut kas pietrūkst.

es nezinu ko darīt.
varbūt jauna valsts patiešām ir vienīgais risinājums.

Comments:


njagu
[info]voldorfa at 2009-10-04 12:10 (||||)
šorīt R bija satraucies, vai neesi sadarījusi muļķības. nē, nu protams, es arī biju, bet viņš pirmais ierunājās. es tikai gribēju ar to pateikt, ka tev ir uz ko paļauties jebkurā situācijā. jebkurā un jebkad!
jul
[info]jul at 2009-10-04 12:23 (||||)
braucam uz draudzīgo štatu diedelēt naudu koledžai un smaržot pēc veciem hipijiem, kā tās jaunās smaržas.
njagu
[info]voldorfa at 2009-10-04 14:01 (||||)
un nu tas tikai tā, tavai zināšanai, bet pilnīgi nopietni - domāju, ka uz mani tas atstātu tiešām smagas sekas, ja tu aizbrauktu prom. goda vārds, es protams gribu teikt, ka es nomirtu, bet iespējams tas ir pārspīlējums, tapēc vnk neko. bēt es gribu, lai tu esi laimīga. lai tu esi, nevis lai tu domā, ka esi :]
pusmiljons bankas kontā :D:D
Previous Entry  Next Entry