Manuskripti.

Mājas jāapdzīvo, tikai tad tās ir mājas kā mājas. Ar mājām kopā jāpiedzīvo savādas durvju čīkstēšanas, kad liekas, ka teju, teju kāds rēgs ienāks (un manā gadījumā - tomēr neienāk), neērtības un aukstums, kad vēlk nav sanesta malka, jāpārvar slinkums, kad jāvāc draza pa krūmiem un jāapzāģē koki, jāgrābj, jādedzina, jārok utt. Tikai tad māja ir māja, kad tejā esi ielikusi SAVAS labās domas un tad jau gluži mazsvarīgi paliek tras, ka kāds 9vai arī gandrīz visi) tur ir bijis nelaimīgs.

Lai vai kā, es runāju no pieredzes.