tieši šodien par to domāju. mans sīks lasa. bet lasa totālus sūdus. grega dienasgrāmatas un tamlīdzīgi. ok, kapteiņa granta bērni un bērnu enciklopēdijas arī, bet es nevaru piespiest izlasīt to, ko uzskatu par labu esam, nu, kaut vai vecās apvāršņa sērijas. bet nu vismaz lasa....

(Reply to this) (Thread)

Laikam jau esam tik tālu nonākuši, ka jāpriecājas, ka vispār lasa. Kgan, arī manā bērnībā pa visu lauku pamatskolu es ar māsu nepārspīlējot bijām vienīgās, kas lasīja vēl ko citu bez obligātās, un starp nedaudzajiem, kas ar dievu uz pusēm to obligāto tomēr pieveica.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu man patīk lielīties, ka 4 gadu vecumā es lasīju gan latviskii gan krieviski un 6 gadu vecumā pieveicu vējiem līdzi krievu izdevumu. kā mans vīrs ironizēja - nekur tālu tas mani aizvedis nav.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Brīnumbērns :)
Kad īsti es iemācījos, pat nezinu, bet 5 gadu vecumā toč jau kādu brīdi lasīju. Krieviski gan stipri vēlāk, kr.val vispār iemācījos, kad sāku dzīvot vietā, kur krievi imejetsa.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es dzīvoju maskavā un gāju krievu dārziņā, man nebija variantu. lukomorje varu noskaitīt no galvas joprojām.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tur toč bez variantiem. Drošvien neaizmirstama pieredze, maskava.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, kaut kā uzviļņoja, skatos bērnības bildes, ko sataisīju no diapozitīviem, prjam apraudāties

(Reply to this) (Parent)