kad izaugshu liela
vienaa istabaa
ar ilmaaru
gribeetu teeju dzert
varbuut
ar acs kaktinju
vinja roku pie mutes celjamies
veerot
mazliet
varbuut
pat paietu garaam
lai ieelpotu vinja smarzhu
ar melnaas teejas aromu jauktu
bet varbuut
lai nejaushi noglaastiitu
uz galda pamestu
vinja pieres eenu
varbuut
bet tikai varbuut
es pasuutiitu sev taadu pashu
teeju lielaa stikla glaazee melnu
teeju kaa vinjam
varbuut es pat
paceltu acis un izskaitiitu
katru matinju uz pakausha
vinjam projaam ejot
varbuut tad piecelshos
un no stikla glaazes luupu
nospiedumu nozagshu
njemshu sev liidzi
gultaa speelju laacha vietaa
pie kruutiim skaushu
bet varbuut
omes albumaa
starp ziidpapiira lapaam iespiestu
luupu nospiedumu herbaarijaa

kad izaugshu liela es veeleetos
varbuut
varbuut veeleetos
varbuut izaugshu liela

cik nu liela var izaugt
teejas glaazee dziivojot