mazs beerns uz pasaules sliekshnja
plaukstaas zemenes piespiestas veederam
sarkana sula kaa mana dziive
tek paar vinja mazajaam rokaam
sarkana saule apzhilbina acis
beerna vietaa vien siluets tumshs
kaa gan baidos, tik ljoti es baidos
vinju pazaudeet, pazaudeet, pazaudeet...
naac, esmu veel te, naac un guldi
savas zemenes manaa bljodaa
iesim jasmiinu paveenii klusaa
paarliesim baltu pienu taam paari
baltu pienu tik veesu un tiiru
maatishkju, sargaajoshu un reetas dziedeejoshu
kaut reiz naaktu kaads un muusu svilstosho dziivi
paarlietu baltu un veesu pienu.
karstas plaukstas uz manas pieres
dedzinosha elpa uz skausta mana
kad naaks mana atbriivoshana
kad naaks mana piedoshana

mazs beerns ar zemeneem plaukstaas
uz pasaules sliekshnja staav
es gaisaa kaa balona driska
savu lidlauku nespeeju atrast

gribeetos atkal, kaa embrijam
maates veederaa duseet
ljauties dziivei un augshanai
ljauties placentai un nabas saitei
siltumaa peldeeties
bez saules, bez meeness
dzirdeet maates sirdspukstus
ritmaa ar saviem
maat, ak, kaadeelj dzemdeeji mani
kam neljaavi palikt savaas maajaas?
__________________________________________________
uzlabots:
___________________________________________________
gribētos atkal, kā embrijam
mātes veederā dusēt, ļauties dzīvei
ļauties augšanai rāmai un saitei,
kas vieno mūs abus vienā vēselā kopā,
ļauties placentai, paļauties valgmei un rāmi
peldēt siltumā, drošībā, sargātam justies,
bez saules, bez mēness, dzirdēt sirdspukstus tavus
vienā ritmā ar savējiem pukstam, tik saprotami
un tik nepiespiesti, tā ka savādāk
būt vienkārši nevar un nevajag.
māt, ak, kādēļ tu dzemdēji mani,
ja tik ļoti man gribējās palikt

nu es esmu te ārā,
gaisma spoža un auksta,
gaiss dedzinošs ieplūst manās plaušās
un sāp,
sāp ik doma, ik elpa, ik kustība sāp,
acis nogurst no saules, nespēj nosargāt sirdi,
kurai aiz plakstiem vairs paslēpties nepietiek,
kurai vajag silto krēslu, kas tā mīl un tā glāsta,
tā kā toreiz, tavā vēderā māt, ak, kādēļ,
ak, kādēļ tu dzemdēji mani,
ja tik ļoti man gribējās palikt.

kad izaugshu liela
vienaa istabaa
ar ilmaaru
gribeetu teeju dzert
varbuut
ar acs kaktinju
vinja roku pie mutes celjamies
veerot
mazliet
varbuut
pat paietu garaam
lai ieelpotu vinja smarzhu
ar melnaas teejas aromu jauktu
bet varbuut
lai nejaushi noglaastiitu
uz galda pamestu
vinja pieres eenu
varbuut
bet tikai varbuut
es pasuutiitu sev taadu pashu
teeju lielaa stikla glaazee melnu
teeju kaa vinjam
varbuut es pat
paceltu acis un izskaitiitu
katru matinju uz pakausha
vinjam projaam ejot
varbuut tad piecelshos
un no stikla glaazes luupu
nospiedumu nozagshu
njemshu sev liidzi
gultaa speelju laacha vietaa
pie kruutiim skaushu
bet varbuut
omes albumaa
starp ziidpapiira lapaam iespiestu
luupu nospiedumu herbaarijaa

kad izaugshu liela es veeleetos
varbuut
varbuut veeleetos
varbuut izaugshu liela

cik nu liela var izaugt
teejas glaazee dziivojot

kliistot pasaules tiimeklja labirintos
acii iekrita reklaama pievilciiga
"paardod miilu, kaisli un piekjershanos,
bonusaa greizsirdiibu un bailes dodot,
peerkot divas, kaa daavanu sanjemsi,
lauliibas gredzenu, ratinjus beernu,
veelies miilu un miiliibas izslaapis esi
atver linku un sanjem it visu ko veelies!"

sirds salecaas, puksteet kaa nepraataa saaka
tas ir tas, ko ik minuuti mekleejis esmu,
nu buus probleemas manas veeja aizmeeztas prom
acis atveersies, miilas skurbulii luukoshu sauli,
ko nekad veel liidz shim neesmu redzeejis iisti,
taapat kaa kriitoshaas zvaigznes debess jumaa,
buus man miiloshaas acis, kuraas kaa pasaulee staasta,
savu atspulgu vislabaak es ieraudziit speeshu,
buus man brilles gan rozaa, gan ceriibu zilas,
saldo triisu viljnji savos tiiklos kjers mani,
nedz es dzirdeeshu kaiminjus muldam, nedz shefu -
manaa galvaa vien vinjas raamai elpai buus saneet...

peles klikshkjis un dziive apkriit kaajaam gaisaa
Cross your fingers and try again in a few minutes
peles klikshkjis, un veel viens, un veel viens, veel viens
make sure that address is spelled correctly.
peles klikshkjis, veel viens, otrs, piektais un simtais -
The page cannot be displayed, stop trying fu***ng bi**h



mana dziive nu apkritusi kaajaam gaisaa
visas ceriibas varat iebaazt sev ..... vilnas maisaa

vai guldu es plaukstu uz akmenju lauka
vai glaastu es suunas vai celmus vai meetras
es sajuutu sirdi savu sitamies
vienaa ritmaa ar pasaules sirdpukstiem


vai lieku es roku uz tava pleca
vai sapnjojot pieskaros vaigam tavam
lai kaa ari veelos lai kaa arii klausos
muusu sirdspukstiem kopiigu valodu nerast