mazs beerns uz pasaules sliekshnja
plaukstaas zemenes piespiestas veederam
sarkana sula kaa mana dziive
tek paar vinja mazajaam rokaam
sarkana saule apzhilbina acis
beerna vietaa vien siluets tumshs
kaa gan baidos, tik ljoti es baidos
vinju pazaudeet, pazaudeet, pazaudeet...
naac, esmu veel te, naac un guldi
savas zemenes manaa bljodaa
iesim jasmiinu paveenii klusaa
paarliesim baltu pienu taam paari
baltu pienu tik veesu un tiiru
maatishkju, sargaajoshu un reetas dziedeejoshu
kaut reiz naaktu kaads un muusu svilstosho dziivi
paarlietu baltu un veesu pienu.
karstas plaukstas uz manas pieres
dedzinosha elpa uz skausta mana
kad naaks mana atbriivoshana
kad naaks mana piedoshana

mazs beerns ar zemeneem plaukstaas
uz pasaules sliekshnja staav
es gaisaa kaa balona driska
savu lidlauku nespeeju atrast