šodien mežā uz mani šāva. lode ieurbās zemē un nokūpēja kādus 10 metrus no manis. iespējams, tas bija kāds mednieks, kurš noturēja mani par dzīvnieku. šāviena brīdī pētīju koku, kura galotne dziļi ieaugusi zemē.

jā. ļoti regulāri gāju tur fotografēt, tā bija kļuvusi par manu iecienītāko vietu. un tur smaržoja pēc latvijas. diezgan bieži tur pārņēma neomulīga, bet tajā pašā laikā aizrautīga sajūta. dažkārt aizejot, nenosakāmu iemeslu dēļ vienkārši devos prom. tagad jau pavisam.