Katru rītu uz palodzes sēžam, sinhroni smēķējam un veramies pilsētā, kas noraso melnbaltos smieklos.  Tāpat kā loga stikls, pret kuru es atspiežu savu kailo muguru. Tu saki, ka mēs mirsim reizē, bet es smejos, jo tu vēljoprojām tici nāvei.