A. ([info]absenta) wrote 4. Jūnijs 2010, 12:25

Katru rītu uz palodzes sēžam, sinhroni smēķējam un veramies pilsētā, kas noraso melnbaltos smieklos.  Tāpat kā loga stikls, pret kuru es atspiežu savu kailo muguru. Tu saki, ka mēs mirsim reizē, bet es smejos, jo tu vēljoprojām tici nāvei.

 
( Read comments )
Post a comment in response:
No:
Lietotājvārds:
Parole:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa: