Kad man ir palicis slikti, apkārtējie cilvēki gandrīz vienmēr pasaka, ka esmu pavisam bāla, tuvu ģībonim. Tātad tomēr pamana.

Vai es pati pamanu? Man nav īpaši laba redze, tāpēc var gadīties, ka nepamanu. Pēc lūpām to var pateikt, burtiski baltas nepaliek, bet tās zaudē ierasto krāsu. Kam visticamāk saistība ar asinsriņķošanu. Varbūt tīri intuituitīvi, vairāk ar citām maņām jūtu, ka cilvēks nejūtas labi. Un tad arī pamanu, ka cilvēks izskatās citādāk nekā parasti.