| |
[Sep. 12th, 2020|08:01 pm] |
Post aetatem nostram
No dzīvniekiem var atšķirt cilvēku
pēc tā, ka pamest spēj viņš to, ko mīl
(lai tikai atšķirtos no dzīvniekiem!).
Bet, tā kā suņa slienas, asaras
tā dzīvniecisko dabu tūlīt nodod.
В отличье от животных, человек
уйти способен от того, что любит
(чтоб только отличиться от животных!)
Но, как слюна собачья, выдают
его животную природу слезы
Josifs Brodskis, 1970. |
|
|
| Comments: |
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/170400/31651) | | From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) iokaste |
|---|
| Date: | September 12th, 2020 - 09:27 pm |
|---|
| | Prekšzimig | (Link) |
|
Snieks i ussnidzs,
bet bērss sarga laps.
Cilvēkam māc,
ka nākses atteiktes.
Bet kok šai jautajiena
nemaz nou tik prekšzimig.
Heli Lāksonena, 2019
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/168617/16521) | | From: | heda |
|---|
| Date: | September 12th, 2020 - 10:00 pm |
|---|
| | | (Link) |
|
Paldies! Man arī šajās Dzejas dienās vajag tieši Brodski, un tieši mīlestības dzeju, īpaši to, kurā viņš cenšas sevi pārliecināt, ka vairs nemīl, un to, kuru lasa Anatolijs Belijs https://www.youtube.com/watch?v=DPaaYvzNWhI | |
