normāli skaists pirmdienas rīts. saule spīd un lauskis ārdās un sidrabiņu vizinā visi sīki žagariņi, atnāku uz darbu, uzsmaidu visiem, kur vajag, kur nevajag, vecenes mani ieraugot vispār atplaukst izteiksmē it kā viņām caureja pēkšņi būtu piemetusies, bet man tāda brīnišķīga sajūta visu laiku - tā kā gribas pašaudīties, kā mātes valodu parunāt.