Poll #21607 Brīvdiena
Open to: All, results viewable to: All

Vai Saeimas izsludinātā brīvdiena attiecas uz Tavu darbu?

Sapnī kāda sieviete man stāstīja par savu dzīvi. Runāja viņa tik klusi, ka man bija grūti saprast, bet bija kauns ko pārprasīt. Un piepeši viņa teica tā:
- Cilvēki vienmēr mīl tos, kas nokļuvuši nelaimē. Tos, kuriem viss kārtībā, mīl daudz mazāk.
Jā, sasodīts, es apstulbusi nodomāju. Tieši tā.

Dārgā dienasgrāmatiņa,
esmu nomirusi un nonākusi paradīzē. Jau varu iztēloties jūsu skeptiskās sejas - aha, šitā, un paradīzē, sasapņojusies, bet kā lai citādāk izskaidro to, ka man beidzot ir brīva nedēļas nogale? Un es to iesāku ar čilošanu ļoti stilīgā ballītē ar mīlīgiem un saprātīgiem cilvēkiem pie mala? Un šodien man pat nebija aizpampušas acis no koka kolas litra. Un es esmu izgulējusies. Un nevienam neko no manis nevajag!!! Jā, neticami un neiespējami, tā vispār nenotiek, bet fakts.
// varētu pat ieviest lietotājbildi ar mazākiem riņķiem zem acīm. Par akmeņiem ap acīm pat nerunājot //

Darbiņā no sienas nokritusi māksla, 1 gab. Es tikai apcerīgi paskatos uz izolentes gabalu pie sienas un nodomāju: "Ir gan tā mūsdienu māksla jocīga! Bet kaut kas jau tur ir..."
Par laimi, citi funkcionē drusku labāk, un drīz māksla - ne makgaiverene - atkal ir tur, kur tai jābūt.

...anyway, šodien vienā filozofijas memē bija attēlots Buda, kurš cilvēku pūlim paziņoja: "Jūs vēlaties, tādēļ jūs ciešat."
Pie laba ātri pierod, un pie ātrām baudām vēl ātrāk. Nonākšana klajā laukā, kur tev jāmeklē baudas alternatīvas, var būt aizraujoša, un negaidītie atradumi jāglabā īpaši rūpīgi. Gadās dienas, kad neatrodi nevienu. Vai arī pats sev iestāsti, ka neesi atradis. Tās ir visbīstamākās dienas.Labi, ka ir spēja tās nofiksēt un atbilstoši turēt nostāk vai pat pa gabalu.Tai pat laikā, to darot, tu apzinies, ka itin kā aplaupi sevi. Kaut gan vienīgais, kas tiek nolaupīts, ir sagandēta veselība un tik ilgi meklētais, līdz daudz maz ieraudzītais dvēseles miers.

Šķobās mana sapņu pils kā vēl nekad agrāk. Sapulē viens vecbiedrs teica: man kā alkoholiķim viena doma var cirkulēt turp un atpakaļ dienām. Ja es nelikšu tās vietā jaunu un labāku vai arī nedošu praktisku risinājumu esošajai, viss beigsies pie pudeles.
Vēl jau droši vien arī tas, ka akūti trūkst seksa - aizvadīto trīs mēnešu laikā šie prieki man ir bijuši precīzi četras reizes un tāda izretinātība nav pieredzēta ļoti sen. Protams, varbūt šāds skaits konkrētajā laika amplitūdā ir normāls (mēs neesam seksa mašīnas utml.), bet vēl jau pie 50 gadniekiem sevi gluži negribas pieskaitīt. Note to self - jāapskatās aktuālie socioloģijas dati par kopulācijas vidējo regularitāti dažādās vecumgrupās.
Darbā mēdzu nozust speciāli iekārtotajā nomiedža kambarī, tas gan dod tik vajadzīgo ticību ne tikai rītdienai, bet arī gaidāmajam vakaram. Jāatceras vitamīni no rītiem (šī tēma ļoti palaista pašplūsmā) un vēl jau ir kaut kādi krikumi no pēdējās esperāla bundžiņas.
Ā, un tā skriešana no rītiem, tā arī.
Bet iekšējā boja zvārojas un zvandz: "Come, join the party of invisibles", kur visi staigā cigāriem mutes kaktiņos, valda 'ot kuķūr un rīts pienāk tad, kad tu viņam nosaki pienākt.
Tā, lūk, ir. Kad uzraksta, uzreiz paliek kaut kā pretīgi. Bet agrāk tieši tā arī dzīvoju.

Vēl sapulces gaitā mans biedrs teica, ka cilvēkam jau nekad neesot gana un neesot labi.
Tāpat arī Džims teica, ka viss notiekot periodiem un pēc šī nākšot vieglāks. Tā ir bijis. Lai tad nāk arī tagad, citādi sprauga kļūst šaura un līdz ar to gaisa (un gaismas) top mazāk.

Šodien māsa mani aizveda uz meikapa meistarklasi. Respektīvi, vispirms ar ļoti piemīlīgu stilisti pusstundu parunājāmies par saviem paradumiem, micelāro ūdeņu ļaunumu un tonika nepieciešamību, un pēc tam 2 stundas ziedām sev uz sejas (vai kakla) visu pēc kārtas - praimeri, tonālo, konsīleri, pūderi, bronzeri, izgaismotāju, vaigu sārtumu, atkal bronzeri un izgaismotāju, šoreiz uz plakstiņiem, uzacu krāsu, skropstu tušu, lūpu zīmuli, lūpu krāsu, atkal konsīleri, lai notušētu to, kas sagājis šreijā, un beigās mūs vēl nopūta ar kosmētikas fiksatoru. Rezultāts, bez šaubām, ļoti iespaidīgs.
Lūpu krāsu es tāpat ļoti ātri apēdu tuvākajā "Ezītī" kopā ar keskadilju un saviesīgām pļāpām par to, ka, piemēram, vecākus nevajag salīdzināt - ne savstarpēji, ne ar citiem vecākiem. Bērnus taču nedrīkst salīdzināt, ne? Nevajag, tas nav pedagoģiski. Ar vecākiem vajadzētu būt tāpat. Un vēl mēs drusku fantazējām par to, cik labi būtu arī vecākus vismaz reizi gadā atrādīt kādam kompetentam ārstam un pakonsultēties: "Dakter, manējie vislaik diktē, ko man vilkt - vai tas ir normāli? Vai šajā vecumā tā jābūt? Un, sakiet, vai manējais gadienā pārāk daudz nedzer? Vai zobu skaits ir atbilstošs vecumam? utt" Un, tad dakteris, teiksim, pagrozītu galvu un teiktu: "Bet ko tad jūs gribat, kas jums mugurā, pilnīgs ārprāts - kā lai te nedzer".
Vārdu sakot, es joprojām esmu absolūti izsmēlusies, bet šī bija laba diena, paldies, māsa.

Arvien biežāk gribas iedzert. Tā kā apstāties būs ļoti grūti, tomēr nesāku. Varbūt tiešām jāiedarbina skriešana no rītiem. Viens AA biedrs stāstīja, ka viņš skrienot tikai ceturto rītu, bet jau jūtot atšķirību - visa diena iegriežoties pavisam savādāk. Labā nozīmē*.
Ir arī salīdzinoši biežas tā sauktās 'sausās paģiras'. Tas ir diezgan kaitinošs stāvoklis, kurā var sākt dusmoties uz ķermeni: es tevi te beidzot esmu nolēmis saudzēt, bet tu man šitā pretim!
Bet, ja ņem analoģiju ar cilvēku attiecībām, pēc tik grandioziem nodarījumiem aizskartais ir tiesīgs izmest pa kādai sarkastiskai dzēlībai vai epizodiski izlemt nesadarboties.
Un atkal jau jāvelk laukā vecā Mirdza: "Kas palīdzēs? / Tu teici - darbs." Īzī az dat

___________
*Te būtu labs motīvs kādai sirreālai miniatūrai par to, kā cilvēks, kurš no rīta skrien, savu dienu iegroza pavisam nelāgā gultnē. Murakami skriešanas grāmatā tāda opcija arī bija apspēlēta, bet varbūt es to vēlmju domāšanā pievelku klāt.

Noskatījos ļoti jauku video par to, kā kaķi uztverot saimnieka prombūtni.
Kaķi, protams, nedomā, ka cilvēki iet uz darbu. Kaķuprāt, saimnieki iet medīt. Tāpēc arī kaķi pieprasa barošanu uzreiz pēc atgriešanās - jo tu taču kaut ko noķēri, padalies! Tāpat viņi ir priecīgi, ka viņa hjumānus Bīstamajā Ārpasaulē nav apēdis kāds lielāks plēsējs.
Aizdomājos, ka Gizmo, piemēram, nekad neprasa ēst Lauvam, lai gan Lauva mājās atgriežas ātrāk. Acīmredzot, jaunākā "brāļa" medību prasmes viņš sevišķi augstu viss nevērtē...

Nav svarīgi, cik man gadu. Rītos es vienmēr izskatos uz visiem 100!

Atdodu vienu biļeti uz LNSO SEZONAS NOSLĒGUMA KONCERTS |ĢENERĀLMĒĢINĀJUMS
Rīt, 18. maijā. pl 19.00
Lielā ģilde

Tāpēc, ka es neļauju sēdēt sev uz kakla, Šerlok!