ZIRGOŠANĀS

12:13pm: zirga zobi
Šeit man jau otro reizi labo zobu.
Ja pirmajā reizē es vairāk iepazinu draudzeni, kas laboja, tad šajā reizē es vairāk iepazīstu sevi.
Viens no atklājumiem: Kad ir akūts iekaisums, kad sāpes ir dienu un nakti un tu ej pie ārsta, jo faking sāp, tad, manuprāt, jau pie pirmā anestēzijas injekcijas piliena esi svētlaimē un labošana neizraisa nekādu diskomfortu. Bet ja ir otrādi - sāk labot un atklājas, ka iekaisums ir jau dziļi, bet tev vēl nesāp, tad gan būs šaise! merde! fak! kurva! utt. Ja nesāp, tad smadzenes konstanti nepumpē sistēmā personīgos atsāpinātājus, un kad urbis hit the sweet spot jeb pieskaras pulpai, tad nekas nelīdzēs. Tu žmiedzīsies, raustīsies, asaras šķīdīs, būsi sakņupis un nelaimīgs. Un sāpēs. ļoti.
Interesanti. Jaunā zobārste man žoklī salaida 3! anestēzijas devas. Nekas nelīdzēja. Pēc tam kādas 3h šļupstēju un kodu mēlē, bet zobs sāpēja tā ka prieks.
Man jau bija nojauta, ka māku tikt galā ar sāpēm. Es kaut kā atslābinos, kaut kā elpoju un ļauju sāpēm propellerēt cauri ķermenim.
Vēl ko es sapratu: tiem, kas grib palīdzēt citiem (jeb ārstiem), mazliet ir jāpaslimo. Ir ļoti vērtīgi būt otrā pusē un saprast, kas tur notiek. Nav gan tā, ka bez tādas pieredzes nevar, bet kaut kāds savādāks skatījums rodas. Daudz mazo tikai-slimniekam-zināmo detaļu.
Un tad nu no tā arī secināju, ka: mēs varam tikt ar visu ko galā, mūsu organismi ir pārsteidzoši, mēs katru dienu radām jaunas asins šūnas, tiekam galā ar infekcijām un visādi citādi turamies virs ūdens un esam līdzsvarā. Tomēr. Kaula smadzenes var izsīkt, pateikt - es vairs nevaru (mielodisplastiskais sindroms, cilvēkiem pēc 70 gadiem, piemēram). Gluži kā ir ar saņemšanos. Mēs darām, darām, darām, līdz vairs nevar. Domāju, katrs ir bijis tur, kur var tikai gulēt un skatīties grieztos un nevarēt neko. Arī uz sāpēm mēs varam saņemties, tikt galā, tikt galā un apslāpēt, līdz vairs nevar. Receptori ir notrulināti un sistēma nogurusi. Un man paliek slikti iedomājoties, cik traki ir tad, ka pretsāpju sistēma uzdod. Manuprāt, tas ir tas brīdis, kad pailatīvajā aprūpē pacients var peldēt morfijā un ciest. Man tas liekas šausminoši.
Vai zinājāt, ka ir tādas galvassāpes - clustter headacke - kas ir tik spēcīgas, ka cilvēki grib izdarīt pašnāvību, lai tikai tas beigtos? Sāpju skalā atzīme 10 no 10.
Jeb var sāpēt tik ļoti.

6:59pm: Zirgs ir mazliet pissed off

Pāris fenomeni, kas zirgu mazliet uzkarsē, īpaši agregātstāvoklī "sesija", kad viegls uzsiluma līmenis ir per se.

Kad esi par ko sakaitināts, kāds ņem un pasaka: "Don't be angry." "I am not angry. I'm annoyed" "Don't be annoyed. I don't like annoyed you." Nu paldies, ka tev nepatīk. It kā uzsaukums - neesi sakaitināts! - sakaitinātības brīdī kaut jel ko mainītu. Jā, cilvēki paliek sakaitināti tā pat vien bez iemesla un jēgas. Kāpēc kādam ir jānorāda,  lai viņš nav tāds, kāds viņš šobrīd ir.

Mani tiešām sāk besīt visa tā glorificētā reflektēšana par grūto medicīnas studentu dzīvi. Ir smieklīgi, ja tiek pajokots par īpatnībām, kas raksturīgas medicīnas studentiem, bet tāds salkans patoss par "ak, kā mēs te cīnāmies ar jūsu dēļ". zirgu tas nu jau kaitina.

Šejienes studenti bieži vien saka,  ka atzīme man nerūp, es tā pat zinu, ko es  zinu. Pirmkārt, tas ir kaut kādā mērā nepareizi, jo,  ja jau tu zini,  tad kādēļ nevaru to tā teikt 'pierādīt' eksāmenā? Tur tomēr pretī ir kāds, kas arī kaut ko par to zina un gan jau ka varēs novērtēt faktu, ka tu zini.  Otrkārt, ja jau mācies zināšanu pēc, tad kādēļ vienīgais no kā mācies ir pagājušo gadu jautājumi ar atbildēm? Kas principā ir iemācīties nolikt eksāmenu,  nevis zināt priekšmetu.

Īpaši sesijā zirgu tracina a la LP tipa ieraksti - kā es jūs visus mīlu, paldies, paldies, ka esat...  blā blā blā. Kaut kāda gut feeling saka, ka tas ir fake un vairāk sevis pēc rakstīts. Nezinu, tracina.

1:09am: slimie/veselie zirgi
WHO’s definition on health ”a state of complete physical, mental and social well being and not merely the absence of disease or infirmity”

So, kurš no jums ir vesels? ;)

(zirgam sāp smagana un ir sesija, kas nozīmē, ka ne fiziski, ne mentāli nav vesels :D )
But how about you?

9:28pm:

Job.

https://www.youtube.com/watch?v=2zbtqNbd-xI 

No Banshee. Zirga tīkamākais tēls. :)

9:39am: hey, zirgojamies!
Hey!
Piesakieties jūs ar uz šito edX(Hārvardas kursu platforma) arī! Būs jautri!
Tas ir vīnzinību kurss!!!! Vai nav lieliski?
https://www.edx.org/course/world-wine-grape-glass-adelaidex-wine101x-0?utm_source=Course+Announcements+Mailing+List&utm_medium=email&utm_content=button&utm_campaign=Student_Newsletter_June_2
re kur links.
jī hā!

4:55pm: zirgs=it
Spēlējos jau es te cibā, nelietojot dzimti norādošus darbības vārdus un tādā garā... Vispirms zirgs jeb persona un tad viss pārējais.
Bet šodienas vizuālā izskata izmaiņas, tā teikt, nailed it :D
Nu gan esmu riktīgs ne šis, ne tas- zirgs!
Jī hā!
(jā, jā, zinu, laiks uzlabos un man patiks, bet tas nebūs šodien)
Vajadzēja gan laikam apmeklēt Budapeštu...

6:36pm: košļeņu, kolas un stresa laiks ir sācies.
jī hā!

4:03pm: zirgs mazliet nevar tam noticēt, bet jī hā! - šodien šuvu cilvēkus! un daudz!
sašuvu trīs sasistus pakaušus. pēdējo pilnībā bez asistēšanas :) ārsts pat neuzvilka cimdus just in case.
tad šuvu šuvēju. puisi sakoda paša suns. bet nu tā riktīgi plosījis bija viņa apakšdelmu.

tas it kā nav nekas sevišķs. mūsu studenti to tiek darīt, bet tik un tā. zirgs ir ar tādu kā silly smile uz sejas un vēl nevar noticēt cik daudz šūt dabūjis šodien. tāds labs sākums! :D
jī hā!

3:06pm: viedoklis
Kāds ir jūsu viedoklis par ādas atsāpināšanu taisot tetovējumus.
Jā, jo kāpēc ne? Nē, jo sāpes ir daļa no tetovējuma tapšanas procesa? Jā, jo ... Nē, jo... Kādi viedokļi?

10:27am: zirdziņš vienradzī
te pašlaik ir sācies tas silti vēsais laiks, kas tik ļoti atgādina visu ko. kā saldskābmaize vai bittersweet symphony.
pa dienu ir saule, nu tāda 200% voltīga. tā agri uzsilda gaisu. un gaiss ir mazliet jonizēts. var mazliet just fotoķīmiskā smoga garšu.
bet pie reizes viss sāk arī smaržot. smaržas aizplūst tālu. ej pa campusu un sajūti garām ejošās izraēlietes siltās smaržas. kāds tālumā smēķē. koki plaukst. zāle dīgst. zeme smaržo.
vakars ir vēsāks, bet gaiss vēl silts, un ir sajūta kā peldot siltumā. skrējiens it nemaz neliekas smags. garām palido sikspārņi, pilnīgi bez skaņas.
gribas smēķēt savas tinamās cigaretes un klausīties The Doors vai Džimiju Hendriksu. Kā tajās manās puķu bērnu vasarās.
un to es arī daru. ar martu smēķēju uz balkona un klausos the doors...
parkā zied milzīga magnolija, un trakais vienradzis ar trako Džūliju parka celiņa vidū apgūlās, jo tā vislabāk var redzēt ziedus.

ungāriem ir laba dzīve.
uz svētdienas branču ungārs atnesa mājās taisītu ķiršu ievārījumu, un zirgs uzreiz sagaršoja cik daudz saules tie ķirši ir uzņēmuši, jo ievārījums bija gandrīz bez cukura...
bet varbūt zirgs nav sagājis vienradzī, bet gan pegasā vai raiņa zelta zirgā? nezinu, bet jī hā

12:15pm: zirga sēras
Nekaunība!
Nelietība!
Nejēdzība!
Nesirdība!
Nu kāpēc, kāpēc LNMM vajag šitā darīt - zirga dievinātā Padega darbus uzlikt uz T-krekliem, tā ka acis tek pakaļ un sirds kūst. Ak, ssrkanie smiekli un mana mīļākā no ielas...
Un tad zirgs apskatās, cik tāds prieks maksā un maitas- 50 eiro!!!!
Kas to var maksāt????
I ā!

3:00pm: zirga smadzenes
Pirms pāris dienām redzēju un piedalījos savā pirmajā autopsijā. 

10:26pm: Tikko noskatījos šo lielisko TED talk un atcerējos par savām nu jau pasenajām studijām mūsu Alma mater. 

8:56pm: kā jums šķiet?
ir kas saka, ka jo cilvēka vide (rakstāmgalds, istaba utt) kārtīgāka, jo kārtīgāka un bezideju galva viņam ir.
otri saka, ka tie, kam viss izmētāts, tik pat izmētāts viss ir arī galvā.
pie pirmajiem pieder Alberts Einšteins, pie otrajiem Satori raksta Vanags.

Kā jums šķiet?

6:32pm: statistika ir fun! And I mean it!

Tātad, bez liekas kavēšanās un ievadvārdiem - pāris skaistas atziņas no statistikas par cilvēkiem un to veselību. Latvijā. Eiropā. Un vispār.

Sāksim ar ko šokējošu (priekš mums, protams, ne jau statistikai)  - Latvijā ir daudz resnu cilvēku (Ungārijā ir vēl vairāk :) ). Eiropā  vidēji mēdz būt mazāk resnu cilvēku. Turklāt Latvijā ir izteikti vairāk resnu sieviešu kā vīriešu. (Ungārijā ir vairāk abos dzimumos, tas tā, lai nejustos tik slikti, kādam ir vēl sliktāk,  bet, piemēram, Francijā ir vienādi daudz resnu vīriešu un sieviešu, un tas skaits ir mazs.) Nu ko - man no medicīniskā viedokļa ir pilnīgi vienalga par visādam " pieņemsim sevi kādas esam" kustībām, bet no medicīniskā viedokļa man nav vienalga,  ka slaidas sievietes ar veselīgu svaru (pēc BMI - norma) ir ar mazāku krūts audzēju un olnīcu audzēju risku, kardiovaskulāro slimību risku u.c.risku samazinājumu. Lūk!

Latvijā, kā visās post-Soviet valstīs, ir augstāka mirstība no audzējiem, kā 'pārejā Eiropā'. Iemesli? Domāju, ka varam iedomāties pāris - alkohols, atpalikusi ekonomika, kas iedragā diētas izvēles un veselības aprūpi un iespēju iet pie ārsta un interesēties par savu veselību. Nav jauka šī statistika. No medicīnas viedokļa,  jo tālāk turamies no Krievijas 'standartiem' ,  jo labāk, jo Krievijā ir mazāka life expectancy,  kā pie  mums, piemēram. Bet pie mums ir mazāka,  kā, piemēram, Skandināvijā vai Francijā.

Ja top 1 mirstības iemesls starp pieaugušajiem ir kardiovaskulārās slimības, ko mēs visi jau labi zinām, kā nodrillētu plati esam dzirdējuši, tad mazi bērni (<5 gadiem) lielākotoes mirst no negadījumiem (accidents). Nu un tagad iedomājamies kāpēc ar bērniem notiek negadījumi. Kādi negadījumi mēdz būt utt. Nevaram novelt  vainu uz nejaukajām baktērijām, kas uzklupa mazulim, vai briesmīgajiem vīrusiem, kas ņēma un saslimdināja bērnu. Tātad vēlreiz - Kāpēc ar bērniem notiek negadījumi?

Ja jau runājam par mirstību atkarībā no vecuma, tad parasti domājam, ka tā ir skaista lineāra sakarība - jo vecāks paliec, jo lielāka iespēja būt nomirušam. Jā, tas ir tiesa no kādiem 30-40 gadiem, bet starp 'mazajiem cilvēkiem' tas tā vis nav. Jaundzimušie ir ļoti jutīgi organismi, kamdēļ to dzīvība ir labs rādītājs, kas valstī notiek. Jo jaundzimušo mirstība mazāka,  jo jēdzīgāk cilvēki dzīvo. Bet bērnam paaugoties un izturot 'dzīves pārbaudījumus' (enterokolītus, pneimonijas, bronhītus, sasitumus, nobrāzumus un vecākus) un nonākot sweet sixteens, kad galvenā 'slimība' ir hormonu pavasaris, tad tīneidžeri ir kinda indestructable. Jeb mirstība visā cilvēka mūžā viszemākā ir tieši tīņu gados. :) Vai nav lieliski? :)

Bet ap 20-25 gadiem mirstības līknē ir tāda kā ' pumpa' jeb mirstība paaugstinās. Laikam jau tāpēc, ka prātā vēl kā tīņi, bet organismi jau drusku novecojuši.

Vai tavu un manu mirstību nosaka valsts? Jā! Ja tu dzīvo valstī ar augstu ienākumu līmeni, tad pirmā lieta, ko savā organismā nolietosi, ir kardiovaskulārā sistēma. Ja dzīvo valstī ar vidēju/zemu ienākumu līmeni, tad samērā bieži nomirsi no bezgaisa jeb pneimonijas, HOPS un citām elpceļu infekcijām, kā arī no HIV/AIDS.

Bet tā jau visa spekulācija. Tas,  no kā miršu un kad, tas jau viss ir Dieva rokās. Bet! Nav tiesa, ka mēs nezinām, kad mums pienāks nāves diena. Mēs zinām! Jo kolīdz esi piedzimis, ir iespējams izrēķināt tavas dzīves paredzamo ilgumu. Un tas ļoti iespējams ir patiess. Jo statistika tā teica, un tā zina, ko runā. ;)

Un lai gan mēs te runājam par lielo baiso nāvi un mirstību no dažādam slimībām, tad nav gluži tā, ka visas slimības uz zemes ir tamdēļ, lai mēs no tām nomirtu. Ir daudz tādu, kas paredzētas tam, lai padarītu tavu dzīvi neciešamu. Un lai pabojātu garastāvokli vēl vairāk, nekā, piemēram, depresija jau ir izdarījusi, statistika tev pateiks, cik lielu slogu tavai dzīvei šī slimība ir uzlikusi un cik potenciālos labos dzīves gadus tu esi zaudējis un zaudēsi un par cik gadiem šī slimība visu tavā dzīves ilgumā ir sačakarējusi.

Bet, manuprāt, visvērtīgāko atzinumu ar statistikas pielietošanu datu apstrādē uzzināju anatomikumā, kur tika izpētīts, ka sievietēm, kam ir zaļas acis, ir šaurāki gurni! Jī hā! Lai ko tas arī nozīmētu :)

6:47pm: ko mediķi tev nestāsta korejā
Kā gan zirgs uzreiz par to neiedomājās, nez...
Kad panesās tā Mētras sterilizācijas ārtprodžekta sarunu vakara tēma, vajadzēja taču paskatīties tuvāk to metodi. jā, jā, it kā jau zinām, ko vajag zināt, bet! Šīs metodes Perla indeksu.
Tas ir rādītājs par to, cik gadījumos šī kontracepcijas metode nenostrādā.
Jūs teiksiet - kā, ja jau pārgriež vadus, tad jau neko.
Nope
Grūtniecība iestājas 3:1000 pie olvadu nosiešanas.
lai tiešām, tiešām nebūtu bērnu, jātiek vaļā no dzemdes

4:52pm: ungāri kāpj uz zirga ausīm
Ungāru angļu valoda ir slinka un slikti artikulēta. Ar izgāztiem un apaļiem 'o'.
Un tādiem vārdiem kā primer prevention un secunder. Vomitus nevis vomiting.

Un tagad es domāju - ir vai nav svarīgi pareizi izrunāt vārdus kādā valodā?
Nez, mani mācīja pareizi izrunāt vārdus svešvalodā, lai 'skaitītos', ka lietoju/māku valodu.
Kapēc tagad tas nevienam neinteresē? Aptuveni uz to pusi ir un it rocks.

4:16pm: zirgs karnevālā
zirgs brauc uz Venēcijas karnevālu. Šodien. Pēc stundas.
How cool is that?

7:40pm: nomirt, jo nokrita āda
kas es būtu par zirgu, ja jums nepastāstītu par fenomenālo slimību - Stevens-Johnson sindromu/toksisko epidermālo nekrolīzi (Lyells syndome).
tā ir tāda slimība, kad vienā brīdī uz ādas sāk parādīties sarkani plankumi, kuru vidū izveidojas pūslīši, tie, gan plankumi, gan pūšļi, kļūst plašāki, savienojas cits ar citu, līdz āda pie vieglas paberzēšanas sāk atdalīties (Nikolska simptoms). ja ir līdz 10% no ķermeņa laukuma, tad tas vēl ir SJS, bet ja sasniegti 30%, tad jau TEN.
protams, lai lieta būtu vēl 'jaukāka', silmība sākas uz sejas un augšējā krūšukurvja daļā, izplešoties tālāk uz ekstremitātēm un uz leju.
jo vairāk ādas nokrīt, jo sliktāka izdzīvošanas iespēja. lōģiski!

pasakaina slimība, ne? paša organisms noārda savu ādu and then you die.
jī hā!

8:54pm: Uro zirgs
Es te tā lasu, ka pie stresa urīna nesaturēšanas palīdzot antidepressanti.
un tagad domāju - kādā ziņā 'palīdz'
mazāk urīna nesaturēšanas vai vairs nerūp, ka ir tāda ...

8:48pm: zirgi garšo
Es te tā iedomājos.
Piektā garša - umami - jeb 'labas garšas' garša, ko varam sagaršot buljonā, gaļā, manā ļoti garšīgajā ungāru paprikas salami, ir, šķiet, visvairāk atkarību un patiku raisošā. (manuprāt, noteikti, bet man šķiet, ka tam bija arī zinātnisks pamats. varbūt arī nē)
Salda garša ir adiktīva.
Arī sāļa mēdz būt, bet tomēr. Kā ir ar rūgtu vai skābu? Arī tās garšas jeb vai visas garšas ir vienlīdz 'atkarību' raisošas?
Vai arī jums šķiet, ka tā ir katra paša idiosinkrātiskā darīšana?

9:56pm: zirga zobi
ar lidokaīna pilnām smaganām
gāju pa fantastiski izgaismotu parku
man blakus skrēja čivauva sunīts
un dīķa krastā puisi gaudoja
knock knock knocking on heavens door!!!!
tad gāju klausīties stāstu
par bērnu,
kas izauga mirušā mātes ķermenī
par ārstiem,
kas dienu un nakti dežūrēja viņas sterilā boksā
par ētiskiem jautājumiem,
kā vajadzēja viņiem darīt?

tagad kuņģī pelēkie zirņi ar sīpoliem un sarkanvīnu
pēc pusstundas eju dziedāt kareoki
un šī ir pilnīgi normāla zirga diena Ungārijā
jī hā!

1:30pm: zirguklāsme
Braucu busā un galvā iešāvās lūk kas:

Ka tīteņi, mežvīteņi un puķuzirņi ir īstākie kāzu puķaugi.
Kāpēc?
Jo savijušies, gluži "kā tas dzīves tagad nu savijas" [vedējmāšu stilā prezentēts]
Kāpēc šitādas domas - rīt draudzenes kāzas.

6:14pm: comfort food
Sanāca tā, ka mazliet nosalušus un izsalkušus cilvēkus paēdināja ar tām slavenajām siera kūkām.
Laizot šķīvīti, viena no meitenēm paziņoja, ka ir atrasts the one and only komforta ēdiens.
Un protams, uzreiz sākās šo ēdienu uzskaite.

īpatnēji, bet sākot par šo tematu reflektēt, atzinu, ka zirgam kas tāds ir lapu salāti, ledussalāti utt. vai grieķu salāti.
un nav nekādas kūkas un konfektes. tās gan vajag, bet ne šādā nolūkā.

Nu, kādi tad ir jūsu t.s. komforta ēdieni? ;)

5:21pm: zirgs, kas dodas ceļā

Nu tā. Tagad gan ir sākušas tās ļoti raksturīgās uztraukuma vēdergraizes. Kā nu ne - pēc nedēļas zirgs lido prom uz Ungāru zemi študierēt.

Tad nu tā, draugi, kāds ceļamaizes padoms varbūt? :)