ir tik jauki tā kārtīgi izrunāties ar cilvēkiem, kuri reiz iepazīti, un tad tik daudz nozīmējuši, bet kaut kāda iemesla dēļ viss pagaisis. un pavisam jauki saprast, ka patiesībā viss jau tāpat vien ir.

un vēl ir jauki atrast arvien vairāk un vairāk kopīga, katru dienu kaut ko jaunu =)

un jauks ir tas smaids, kad nākas nolaist skropstas




*nespēju iedomāties, ko es darītu, ja nebūtu vairs neviena tāda cilvēka kā es, kurš nevar dzīvot bez pieskārieniem