ir tomēr tā savādi satikt sen neredzētus cilvēkus, ar kuriem jebkādi kontakti pārtrūkuši vai tikuši pārtraukti, bet kuri reiz nozīmējuši pat ļoti daudz. tad gribot negribot jāatceras pagātne un jā, jāsāk domāt, ka tomēr pa to laiku tik traki daudz kas savādāks kļuvis. tas tāpat, kā senas dziesmas klausoties jeb filmas skatoties. un tad pārņem tā sajūta, kāda bijusi toreiz. neslikta sajūta. atmiņas atmiņas. un rudens. tā pa īstam un ļoti.