Mhm, šis mēdz būt sarežģīti. Laika gaitā nozīmīgākais, ko šinī jautājumā esmu sapratis — akadēmiskais un publicistiskais teksts ir tik dažādas pasaules, ka, ceļojot no vienas uz otru, nevajag tekstu pielāgot, bet pārrakstīt pašos pamatos. Publicistikā pats svarīgākais ir sakarīgs, saistošs stāsts. Un, domājot par to, kāds tad ir stāsts šoreiz, sākotnēji ir jānomet nost visi teorētiskie pamatojumi un smalkā metodoloģija — lai brīvāka telpa un vieglāk pārskatāma teritorija. Tikai pēc tam, kad stāsts ir izkristalizējies, vietās, kur prasās pamatojuma vai detaļu, jāpieliek atpakaļ teorija, datu ievākšanas un analīzes procedūras un vēl kaut kas cits.