vuš! jaunajā teātra sezonā ir tik sasodīti daudz tādu izrāžu, kuras gribētos apmeklēt. draņķīgi tik, ka nav man īsti tādu radu/draugu/paziņu, kuri būtu gatavi doties kopā ar mani uz tām izrādēm. nu ziniet, vienam tur dikti dārgi, otram teātri vispār nepatīk, trešais seko tikai kritiķu gudrajiem viedokļiem a vēl kādam vispār vienalga, ka tik ar mani, un nafig man tādus. bet vienatnē iet uz teātri ir traki savādi. un nepatīk man.

nu vismaz vienas izrādes biļetes jau stāv pie sienas piespraustas :) par to gan prieks. un līdzgājējs ar jau zināms. tas ar patīkami, lai nesanāk pie teātra stāvēt un vicināties, sak' vai kādam nevajag.