Ziniet tos brīžus, kad jūs ļoti, ļoti par kaut ko domājat un beigās jums ir Captain Obvious atklāsme, kas vienkārši norauj jumtu?
Nu lūk, intervijā, pēc garas sarunas par cilvēku-dzīvnieku attiecībām, manai informantei bija šāda atklāsme no cilvēku-dzīvnieku attiecībām par attiecībām kopumā, ar ko es gribu padalīties, jo mazajās lietās ir spēks:

„Tev nav viņam, ne tev viņam dāvanas jāpērk, ne kas tur jāpielāgojas vai jāatceras, kad viņam dzimšansdiena, ja, vai tur „diena, kad mēs satikāmies” un tā tālāk. Viņam pilnīgi vienalga ir. Viņam ir tas svarīgais tas, ka TU ESI un, ka tu pievērs to uzmanību un, ka, nu, ka tu vari tik vienkārši! [..] varbūt tieši tev vajag to, ka viņš Ir, un viņam nevaig darīt kaut ko Grandiozu, ārkārtēju, bet tieši tas, tas mazumiņš arī ir tas, ka tu saproti, ka NEVAIG Daudz, ka tai laimei pašai par sevi nevaig daudz.”