Nolēmu tomēr veikt šo ierakstu. Pirmdien bijām uz Sarkangalvītes filmu. Nebijām droši, vai mums patiks, jo nu traki Krēslīgi un tā, bet man bija slinkā diena un negribējās iet uz lekciju. Man filma ļoti patika un visu laiku bija interesanti un patīkami skatīties, tuvcilvēks gan bija neapmierināts un gribēja ātrāk tikt projām. Pārdomāju un sapratu, ka man patīk režisores stiliņš - viņa atrod ideālu mūziku (iesaku atrast OST ;) ) un ainas veido kā horeogrāfiju, rodas tāds, ja ne īsti dejisks, tad operetīgs iespaids + dažādi arhetipi forši parādīti un man patika beigu paradokss (nebūšu spoilere un vairāk neatklāšu). Lūk tā, ja skatāties šo filmu, tad dariet to bez jebkādām cerībām un nostājas. Vienkārši skatieties!