Nu gan man jau ir stadija- es esmu sākusi vienatnē smieties, nu ne jau tā ne no kā, bet, teiksim, filmas skatoties vai lasot kaut ko jautru. Un arī līdzi es jūtu =D, piemēram, skatos burvelīgo seriālu Alias un tur tak vienā laidā baigais ekšens notiek, vai ne, un tā tev nav nekāda tur dziedāšana līdzi dziesmiņām vairs, zinies =D
Ā, un šodien biju pirmajā izstādes atklāšanā mūžā. Laikam pat uz savējo neietu, ja man būtu jāiet vienai. Dumjie mākslinieki, ne!