un tas sasodītais, raustīgais acs plakstiņš ved mani izmisumā. visu, visu faking laiku līdz ko kaut kas man liek izjust nelielu spriedzi vai sastresoties. es negribu nobeigt savu dzīvi gluži kā matemātikas pasniedzēja, kurai ir periodiskas dusmu lēkmes un raustās galva un viss. un viss. un viss. es tagad gribu būt mežā un vērot kaut kādas stirnas skraidam pa miglainu, rudenīgu pļaviņu. tā lūk.
Tue, Oct. 23rd, 2012, 06:01 pm
un tas sasodītais, raustīgais acs plakstiņš ved mani izmisumā. visu, visu faking laiku līdz ko kaut kas man liek izjust nelielu spriedzi vai sastresoties. es negribu nobeigt savu dzīvi gluži kā matemātikas pasniedzēja, kurai ir periodiskas dusmu lēkmes un raustās galva un viss. un viss. un viss. es tagad gribu būt mežā un vērot kaut kādas stirnas skraidam pa miglainu, rudenīgu pļaviņu. tā lūk.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}