un tas sasodītais, raustīgais acs plakstiņš ved mani izmisumā. visu, visu faking laiku līdz ko kaut kas man liek izjust nelielu spriedzi vai sastresoties. es negribu nobeigt savu dzīvi gluži kā matemātikas pasniedzēja, kurai ir periodiskas dusmu lēkmes un raustās galva un viss. un viss. un viss. es tagad gribu būt mežā un vērot kaut kādas stirnas skraidam pa miglainu, rudenīgu pļaviņu. tā lūk.
Tue, Oct. 23rd, 2012, 06:01 pm
un tas sasodītais, raustīgais acs plakstiņš ved mani izmisumā. visu, visu faking laiku līdz ko kaut kas man liek izjust nelielu spriedzi vai sastresoties. es negribu nobeigt savu dzīvi gluži kā matemātikas pasniedzēja, kurai ir periodiskas dusmu lēkmes un raustās galva un viss. un viss. un viss. es tagad gribu būt mežā un vērot kaut kādas stirnas skraidam pa miglainu, rudenīgu pļaviņu. tā lūk.
Tue, Oct. 23rd, 2012, 06:28 pm
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
_navnejausmas
Tue, Oct. 23rd, 2012, 06:31 pm
susanna
Man arī bija nervu tiki, taču ļoti atsevišķos gadījumos. Savukārt manai māsai, kad viņai bija stress darbā + dzēra katru dienu kafiju, raustījās acs daudz biežāk. Viņa gāja pie ārstes, ieteica, protams, samazināt stresu utt. un arī nedzert to kafiju vai jebko tāda veida. Acs vairs neraustās.
Tue, Oct. 23rd, 2012, 10:39 pm
(Anonymous)
Redzēju tevi šodien steidzīgi ejot gar operu