|mani sirdspuksti.|

Koncentrēšanās uz darbu - apaļa nulle. Neko nevaru uzsākt jau n-tās dienas.
Mošanās pusotras stundas garumā ar 20 modinātājiem + kaķiem lēkājot pa mani un ņaudot.
"Brokastis" labākajā gadījumā 8ņos vakarā. Ēst ta gribās, bet neko iekšā nevar dabūt... Vakar T. onkulis izpalīdzēja ar skorpionu atvešanu un biju izcepusi smalkmaizītes priekš viņa ar domu, ka būs arī man kkas, ko spēšu ieēst. Skatos uz viņām un vēmiens nāk no domas vien par ēšanu.

...pieņemu, ka trigerojās pēc intervijām. Cerēju uz pretējo efektu, jo esmu apstiprināta terapijai un būtu vajadzējis būt iedvesmai un kam tur. No otras puses - pierādījums, cik ļoti man vajag to palīdzību..."yeeeey!"
Parīt fiziskās veselības check-up. Asinsspiediens + "pāris" jautājumi, kas aizņems stundu. Vismaz būs universitātē/viņu programmas ietvaros, nevis pie ģim.ārsta, kas visu laiku man ieteica vnk dzert vairāk ūdeni un meditēt, kad minēju savas problēmas...

Bišķi wtf, vai tiešām beidzot šis murgs tuvojas finiša taisnei...
Arvien vairāk lietas nokārtojās. Jā, vēl nāks sūdi, ko joprojām atlieku, bet tas vēlāk..
Neuzskaitīšu visas lietas, bet lielākais, ka vakar piezvanīja dāma no psih. grupu terapijas. Un šorīt biju uz pirmo interviju. Mazāk kā 24h vēlāk un nevis 1-4 mēnešus, kā iepriekšējos soļos! Un otrā intervija ir jau parīt! Dāma ar vislabāk patīk salīdzinot ar iepriekšējiem, ar ko runāju, un bija sajūta, ka tiešām ieklausījās nevis pie pirmās iespējamās diagnozes sūta tālāk.
Anyways, so far so good un izskatās, ka būs man piemērota lieta un tad, kad sāksies, būs jautras 12 nedēļas. Un cik sapratu, tā kā Uni/studentu prakses vieta, būs par brīvu = mazāk maksājumi par ko uztraukties.