| |
[Oct. 13th, 2010|10:27 pm] |
| [ | music |
| | Nick Cave-Into my arms | ] |
Šodien darbā 3 stundas nebija absolūti nekā, ko darīt. Ieskrēja vien pāris cilvēki alu padzerties. Uz brīdi bija ienācis LNT laika ziņu diktors, kurš nemitīgi atvainojās, ka pirms pāris dienām vienu no mūsu meitenēm ir lamājis dzērumā. Sākām pie bāra par mūziku runāt, un es nejauši atcerējos Niku Keivu(lai arī aizvakar ar bārmeni jau runājām par viņu-bet ne kā par mūziķi, bet kā par rakstnieku). Un tagad es te sēžu, lēnām sūcot alēnu, un klausos Keivu. Tās ir kārtējās atmiņas. Tādas, kas padara Keivu daudz nozīmīgāku manās acīs. Uz brīdi vēlētos atgriezties kādus 6, 7 gadus atpakaļ, atkal sēdēt pie Xan, klausīties "The Weeping Song" un saprast, ka es ne vella nesaprotu. Keiva balsij ir hipnotisks spēks.
Vēl uz mirkli bija ieskrējis Toms. Ireaudzījis mani, neko vairāk kā "Bloody hell!" pateikt nevarēja. Ha. |
|
|
| |
[Oct. 7th, 2010|01:25 am] |
| [ | music |
| | Want to hear you sad. | ] |
Pamazām organismā atkal sāk rasties vēlme sēdēt augšā naktīs un mocīties ar celšanos no rītiem. Ļoti garšo pīpēt un tēja ar citronu, un sāk pietrūkt cilvēku. Ar sarunām, filmu vakariem un visām pārējām muļķībām. Pietrūkst kaut kādas mistiskas pagājušā rudens daļas. Vēlme pēc tik ļoti daudz kā. Bet ar laiku, ar laiku. Pamazām aprodu ar darbu un strādāšanas laikiem. Ir labi. Jo vairāk iemācos, jo labāk paliek. Jānostabilizējas tur un jāsāk sakārtot pārējās dienas un laiku, kas pagaidām slīkst iekš milzīga ārprāta/"nekonegribu" bardaka. Bet rudenī tā nedrīkst. Ne taču. Vai ne?
Bet tā-joprojām kaķa klepus ar pašu kaķi kaklā. |
|
|
| |
[Sep. 24th, 2010|01:29 am] |
Man kājās ir 2 bikšu pāri. Nē-ne katrs savā kājā. Abi kopā un uzreiz, viens virs otra. A ko? :) Galvenais, lai kājām silti.
(Ko gan es ziemā iesākšu? Staigāšu tamborētā kažokā, apkārusies ar radiatoriem un ar termoforiem zem pēdām. :D ) |
|
|
| Dzīves svinēšana. |
[Sep. 23rd, 2010|05:01 pm] |
| [ | music |
| | Frank Sinatra-Summer Wind | ] |
Sinatra šodien iet roku rokā ar saulaino vēju aiz loga.
Viss taču būs labi! :) |
|
|
| /Man nepatīk tas, ko redzu, paskatoties spogulī. |
[Sep. 23rd, 2010|01:00 am] |
| [ | music |
| | Ludovico Einaudi-Divenire | ] |
Kājas ir ledus.
Un rokas ir ledus.
Un karstās tējas vairs nav.
Tikai ledus.
Šovakar laikam beidzot sapratu, kāpēc man daudz labāk patīk vienai stopēt kā vienai braukt ar autobusu. Stopējot netiek domāts par to, no kurienes ej-galvenais, kāds ir mērķis. Vērot garām traucošās mašīnas un ar kņudoņu pakrūtē doties tālāk. Galapunktā nokļūšanas laiks nekad nav viens un tas pats-nekad nevar zināt, cikos pienāks ceļa beigas. Un arī pats ceļš ir cits. Katru reizi arvien cits un cits. Bet autobusa maršruts ir zināms jau iepriekš-pierakstīts, atzīmēts, iekalts galvā. Tikos un tikos ir pienākšana galā(tās pāris minūtes šur vai tur ir tikai tāda maza mānīšanās)-un ne citādāk. Sēžot ar neērtajiem, mazliet mīkstajiem sēdekļiem piebāztajā kastē, domas seko līdzi nevis galapunkta klātnākšanai, bet tam, cik arvien tālāk un tālāk aiz muguras pazūd sākumpunkts-tā vieta, no kurienes jādodas prom. Galapunkts vairs nav svarīgs. Tikai tas, ka arvien tālāk un tālāk(līdz brīdim, kad galva, neritmiski sitoties pret autobusa logu stikliem, iedzen miegā). Ar busu jau nevar tā kā tad, kad esi uz ceļa un ceļā-nevar pāriet pāri ceļam, apgriezties uz otru pusi un jebkurā brīdī, kad vien sagribas, doties tajā pat virzienā, no kura viss ir sākts. Nevar. Tāpēc man nepatīk autobusi. Tie ved nevis klāt, bet prom.
Bet pa ceļam, aiz tā paša pussvīdušā autobusa loga, pavērās tādas gleznas, ka, šķiet, šonakt būs gleznains un tīkams miegs(var taču pafantazēt, vai ne.). Tīras, tumšas, kailas debesis. Apaļš, milzīgs mēness ar zvaigzni kā dzimumzīmi pie labā zoda. Un lejā viss balts no miglas. Nenovēršot no visa tā baltuma acis, likās, ka miglā uzrodas cilvēku stāvi. Un pazūd. Un uzrodas. Un tā visu laiku. Spocīgs tas skaistums.
Tik žēl un skumji, ka tik ļoti vēss. Pietrūkst siltuma. Ne karstuma, bet parastās/ierastās ķermeņa siltās temperatūras. Ar tādām rokām taču pat otram roku nedrīkst paspiest-ja nu tas otrs vēl ņem un saslimst no tā, cik rokas ledainas. |
|
|
| rudens. |
[Sep. 16th, 2010|01:51 am] |
| [ | music |
| | amon amarth-tattered banners and bloody flags | ] |
Vakar vakarā sāku iekārtot sev rudens stūrīti. Nu vismaz istabā pamazām parādās vietas, un vadi neaizņem bezmaz vai pus telpu. Un mugura vairs neliecas čokurā no tiekšanās pēc monitora. Pa dienu jāmēģina turpināt lielo istabas kārtošanu. Pagaidām ākstos ar "Programming Basics: beginners". A ko gan lai citu dara, ja naktī īsti nenāk miegs? Filmas kādam mazam laiciņam pietiks. Un uz lasīšanu arī gluži nevelk.
Ā, par rudeni runājot-šogad Viņš tāds skumjš pagadījies. Nav jau nekāda īpaša, acī grauzoša iemesla - vienkārši tāpat - sēž aiz loga, skumst un vēl citus līdzi skumdina. Kaut kādā mērā pietrūkst tā rudens, kas bija pagājušo gad. Kad ar Nāvi lodājām pa lapām, kad Harijs pūta stabulē(blokflautā?), kad Dzegužkalnā tika padzerts alus, kad nakts vidū tika mesti šķēpi un spēlēts futbols ielas pašā vidū. Pietrūkst sarunu, tējas, filmu vakaru. Kojas kaut kā ar visu savu troksni ir iespiedušās smadzenē. Bet viss taču mainās. Cilvēki pieaug. Cik gan ilgi var ar 43. izmēra skrituļslidām braukāt pa 2. stāva koridoru un triekties virsū durvīm? Skumji par zaudētajām dvēselēm. Bet "oh, my darling, you`ll get over it!". Rudens taču tikko tikai ir sācies. Nomierināsies prāts, varēs sākt mēģināt padzīvot ar atspērieniem.
Laikam tā arī nekad nesapratīšu, kāpēc man tik ļoti patīk skatīties uz guļošiem cilvēkiem. Bet tas miers...tas miers viņos! Un tik sēdi, un skaties, un priecājies par to, ka kaut kas tik ļoti brīnišķīgs atrodas tuvumā.
005
labdien,
es par visu vairāk
esmu laimīgs
kad saule riet
visās pārējās
diennakts stundās
dzērienu veikalus
neveriet ciet
/I.Šlāpins/ |
|
|
| |
[Aug. 17th, 2010|11:11 am] |
| [ | music |
| | otep-buried alive | ] |
Nejūtos izgulējusies pēc nomurgotās, auksto sviedru nakts. Ik reizi, kad pamodos kliedzot, bija bail aizmigt no jauna. Visu laiku sajūta, ka kāds sēž uz gultas malas un vēro, un ir ļauns.
Izrādās, Daigai arī šonakt bijuši spēcīga paskata murgi. Šķiet, ka tas viss vēl ir tikai sākums.
Otep un šodien mājās negribas sēdēt. Brokastis, 1a "Big bang theory" sērija un ārā! :) |
|
|
| |
[Aug. 16th, 2010|11:31 pm] |
| [ | music |
| | dzelzs vilks-lai arī tu būtu ar mani | ] |
Mēģināju no Piņķiem tikt līdz Jūrmalas šosejai - nekad tā vairs nedarīšu. Smiltis sejā, mašīnu izraisītās vēja plūsmas gāž nost no kājām un karstums iztvaicē visas siekalu paliekas mutē. Pārmaiņas pēc tiku līdz galam vien ar vienu mašīnu - iekāpu tajā un uzreiz atlūzu. Pārspīlētais karstums izraisa nogurumu tomēr. Ir ļoti patīkami būt mājās. Vēsas telpas un mammas smiekli. Un ākstīšanās ar sīko - kā kādreiz. Līdz ar pērkona iestāšanos, ar Daigu vilkām viena otru ārā. Salijām divas reizes - pa vidu paguvām iedzert kafiju un pasmieties. Negaiss pilsētā ir notriecis gar zemi pāris pamatīgus kokus. Nonācu pie atklāsmes, ka nekad iepriekš tik spēcīgā negaisā nebiju bijusi ārā. Dabas spēks ir tik brīnišķīgs! Bijība un bailes. Daiga gan mazliet nosmējās par manām bailēm doties kur tālāk - ja nu mani nosper zibens? Ha. Divas meitenes mums noskrēja garām peldkostīmos. Bet tagad gan - mierīgi jāiedzer tēju, jāmēģina sakārtot mazliet savandītās domas, jāpalasa grāmatu un jādodas gulēt. Rīt būs atkal jauna diena, vajadzēs jaunus spēkus. |
|
|
| |
[Aug. 10th, 2010|03:52 pm] |
| [ | music |
| | odze-pavasara dziesma | ] |
Šodien ir jauka diena. Rīt būs vēl jaukāka - no rīta darba intervija, vēlāk Daigas satikšana.
Galvenais, ka sirdī atkal pamazām sāk parādīties saule. Un uz mirkli iestājies miers. |
|
|
| |
[Aug. 9th, 2010|11:06 am] |
| [ | music |
| | needle in the hay | ] |
Jūtos zaļa un rīstos kā ar spalvām aizrijies kaķis. Vēders ir revolūcijas stāvoklī.
Naktīs vairs normāli pagulēt nav iespējams. Šorīt piecēlos un pulkstenis, pie joda, bija tikai 6:30.(un tad vēl temperatūra, i-bio-jogurti) Vecums laikam nāk. Aizmigt nevar, ilgi pagulēt arī nē. Un tad pa dienu ir visādi galvas joki.
Es taču esmu veselības izgāztuve. Un arī sajūtu izgāztuve. Ja izdomāšu 3., būs 3in1 - pieprasītākā lielveikala prece aizņemtām māmiņām, veciem onkuļiem un studentiem. Vēl arī esmu problēmu magnēts. Nu re.
Rīt gan varbūt beidzot būs ļoti neizsakāmi jauka diena. Varbūt. |
|
|
| Reminder. |
[Aug. 6th, 2010|12:52 am] |
Roberta Sparrow: "Every living creature on earth dies alone." |
|
|
| soulmates never die |
[Aug. 5th, 2010|04:43 am] |
Sleeping with ghosts.
Vīns un lodes pāršaujas pāri visām dzīvēm.
Baisākais ir tas, ka man joprojām ir bail klusēt. Pat to cilvēku klātbūtnē, ar kuriem klusēt ir tikpat skaisti, cik runāt.
Aust gaisma, drīz jādodas prom no šejienes. Nekad iepriekš neesmu bijusi tik mierpilnā/nemierīgā/dzīvā/elpojošā muzejā.
Ielej man vēl vīnu - noreibšu un dejošu tālāk. Citādāk(dzīvot) uz laiku ir palicis grūti.
Iemāci man klusēt. |
|
|
| Life is worth losing. |
[Jul. 26th, 2010|12:40 pm] |
| [ | music |
| | APC-Weak and powerless | ] |
Slikta diena ir tad, ja pat Karlins nav spējīgs likt smieties.
Šis ir nepareizs dzīves cikls.
Paš(ne)sajūtas, nekas vairāk.
Nepatīk, bet pāries - kā jau vienmēr līdz šim. |
|
|
| |
[Jul. 23rd, 2010|07:05 pm] |
|
Sajūta, ka kaut kas nav, kā vajag. Absolūti. Vajag iekšas izārdīt uz āru, tad varbūt iestāsies dzīvīgums. Varbūt klusums pirms vētras - kā vienmēr. |
|
|
| |
[Jul. 22nd, 2010|07:00 pm] |
| [ | music |
| | Thrice-Music box | ] |
Karstums spiež uz galvu. Grūti iekšā nosēdēt, bet ārā iet ir bīstami. Palikšu vēl ģībonī uz ceļa-un ko tad? Pfu! Vajag negaisu. Tagad! |
|
|
| |
[Jul. 19th, 2010|06:45 pm] |
| [ | music |
| | Immanu El-Killerwhale, moaning | ] |
No vienas puses gribas/vajag atpakaļ uz Rīgu. Jācīnās ar zobiem un nagiem par izdzīvošanu. Un jāaizmieg blakus svarīgajam cilvēkam, bez kura nu jau vairs neko un nekā - elpošanas procesa neatņemama sastāvdaļa. Bet no otras-mazpilsētā ir atgriezusies mana mīļā bērnībiņa. Un nu te viss šķiet daudz dzīvespriecīgāks/jēgpilnāks. Žēl, ka visi mīļie nevar atrasties vienlīdz tuvu. Jo, kā kāda no viņiem nav tuvumā, liekas, kāds ķermeņa loceklis ir ticis nocirsts.
Bet - jāizbauda pilnvērtīgi vēl šo vakaru. Jāsagaida bērnībiņu un jādodas dabā.
Šodiens sirdī mazlietiņ miers. Un mazlietiņ sirds siltums. |
|
|
| |
[Jul. 17th, 2010|08:06 pm] |
| [ | music |
| | die antwoord-enter the ninja | ] |
Ļoti gribas/vajag rudeni.
Karstuma izraisīts panīkums.
Pēc pusotras h pilsētas svētku gājiens, pēc tā jau atkal jādodas dejot. Šovakar gan pa mierīgo - sausais likums.
Jāaizdodas pēc smēķiem, tad jāuztaisa kafiju, jāsagaida kompāniju un jādodas. Būtu jauki, ja stundas skrietu ātrāk - esmu prom vien otro dienu, bet jau nezinu, kur likties. Aarrrrgh! |
|
|
| |
[Jul. 13th, 2010|04:07 pm] |
Beidzot izdevās aizmigt un pāris stundas pagulēt. Celšanās pus7os no rīta izsūc spēkus līdz pēdējam. Bet tāpat ilgāk par 8iem pagulēt nav iespējams, jo saulei, redz, ir jau no paša rīta jāspīd iekšā logā un jākarsē istabu.
Nīgrums ne pie kā laba nekad nav novedis, bet man šodien viss apriebies līdz baltkvēlei. Arī balts ir melns. Zaļš ir melns. Viss ir melns. Jāiet pasēdēt ledusskapī un atvēsināt galvu - tā, šķiet, ir veiksmīgi pārkarsusi. |
|
|
| |
[Jul. 12th, 2010|02:32 pm] |
| [ | music |
| | Dub XF - The rain is gone (feat. Flower Fairy) | ] |
Pleci un mugura pēc Fonofesta apmeklējuma joprojām liek sevi manīt. Gribas un vajag būt vēl vairāk saulē un pie ūdeņiem. (Un pēc tam es atkal čīkstēšu un ņaudēšu par sāpoši apdegušām ķermeņdaļām).
Par Fonō - vispozitīvākais bija sen nesatikto, mīļo cilvēku atkal redzēšana. Un Dzelzs Vilks, protams :).
Lai arī pārāk karsta un nogurdinoša, vasara tomēr ir tāda dikti feina štellīte. Tā ka - pietiks nu kūņoties. Tā kā pretsāpju zāles ir nomērdējušas muguras sāpes, jāsāk griezt pasauli kājām gaisā. Bet sākumā tā pamazām - saule tomēr izsūc spēkus.
Un šodien ir dikti labs gara+stāvoklis. Ha :) |
|
|