|
Jul. 19th, 2010|06:45 pm |
No vienas puses gribas/vajag atpakaļ uz Rīgu. Jācīnās ar zobiem un nagiem par izdzīvošanu. Un jāaizmieg blakus svarīgajam cilvēkam, bez kura nu jau vairs neko un nekā - elpošanas procesa neatņemama sastāvdaļa. Bet no otras-mazpilsētā ir atgriezusies mana mīļā bērnībiņa. Un nu te viss šķiet daudz dzīvespriecīgāks/jēgpilnāks. Žēl, ka visi mīļie nevar atrasties vienlīdz tuvu. Jo, kā kāda no viņiem nav tuvumā, liekas, kāds ķermeņa loceklis ir ticis nocirsts.
Bet - jāizbauda pilnvērtīgi vēl šo vakaru. Jāsagaida bērnībiņu un jādodas dabā.
Šodiens sirdī mazlietiņ miers. Un mazlietiņ sirds siltums. |
|