20. Jūnijs 2010

• 20.6.10 15:46
• Jāpiefiksē pēdējo dienu notikumi, citādi nav vairs apjausmas, kas ir īstenība un kas halucinācijas :D 5diena izvērtās interesanta...piekāpu uz krekliem sataisīt pēdējos bēbīšpriekšautus 6dienas tirdziņam... Bijām pabeiguši rosīties, kad piekāpalee, buka un bordo Prieks satikt sen neredzētus cilvēkus :) Pēc brīža palikām mazākā sastāvā ar Lee, Kiki un Reini. Radās doma, ka jāuzkāpj uz Godvila jumta, kuru jau šķietami visi bija bijuši izņemot mani. Enīvejz... jautras sarunas un vīns ar fantastisku skatu uz Rīgu bija tieši laikā. Visu laiku iekšēji nelika mierā doma, ka jākustās uz mājām, jo nākamajā dienā tirdziņš un vēl jāraksta pavadzīme un jāsaliek cenas u.t.t. Sapratu, ka vairs nemaz nemāku atslābt un nedomāt par darbiem, būs atkal jāmācās... Vakara/nakts turpinājumā Lee aizdevās uz māju pusi, bet mēs izdomājām, ka bišķi jāpaturpina... Pat nevaru atcerēties, kad jaunībā būtu kautko tādu tik daudz vienā naktī darījusi... lakoniski - sētas un žogi, futobola vārti un sarunas par fobijām, alus (kuru es parasti nemedzu lietot), celtnes un kāpelēšana, ēbreju nepabeigtā skola, dibensitamāsšūpoles bērnudārzā un sēdēšana tukšā baseinā, kurš 3gadniekiem liekas kā okeāns... Skaisti un skumji tas viss reizē, skumji, jo es tā vairs nemāku, bet vajadzētu biežāk... Protams, ka nakts gulēšana izpalika, jo bija jau vēl jāsastrādā iekavētais. 6diena nebija tāda kā cerēts. Pirmkārt sapratu, ka pārvietoties sabiedriskajā ar koferi un galdu būs visnotaļ interesanti un vasarā es droši vien sakačāšos, šoreiz gan nelietīgi izmantoju bijušo vīru, kurš neiebilda līdzēt ar stiepšanos. Nu jā... diena kā jau zināt bija lietaina, izmirku un nosalu. Tirdziņš gan bija jauks, vieta un cmukumu daudzums bija bauda acīm, bet nu visādi citādi pirmo reizi biju mīnusos, ja neskaita omīti, kura atnāca šo to izvēlējās māsīcai un spītīgi deva man naudu, pasakot, ka ilgtermiņā manas negulētās naktis un fantastiskais veselības stāvoklis mani novedīs līdz vajadzībai pēc nopietnas ārstēšanās. Bet nu, lai arī parasti domāju pat par daudz uz priekšu, darīt esmu sākusi pēc sistēmas - neatliec uz rītdienu to, ko vari izdarīt šodien, jo rīt būs atkal jauni sūdi :) Tā globāli nevarētu teikt, ka ir slikti, esmu iemācījusies operatīvi funkcionēt pat bez gulēšanas un pat brīžiem sajūtos lepna par sevi :D Vienīgais mīnuss pēdējā laika vājprātam ir tas, ka arī lieliskais vīrietis ir iekrāvies darbos un es pat sāku aizmirst, ka man viņš ir, vajadzētu uz viņu paskatīties šodien iedvesmai, gribās atkal to lidojuma sajūtu atpakaļ. Laikam jau tajos brīžos, kad viss liekas bezcerīgi, vismaz viņš mani iedvesmo un rada sajūtu, ka kautkas labs manā dzīvē tomēr notiek...
  Jā un šodien ir tā diena, kad Kike sāk izvākties. Man šķiet, ka mūsu ievilktā kopdzīve jau pamazām mūs abus bija par daudz nomocījusi, runājām par to kā tā mijiedarbība darbojās, ka esam palikuši tādi kā citi pāri pēc šķiršanās, tikai ar gada nobīdi. Tagad atkal varēsim būt draugi bez sadzīves muļķībām un vairs negribēsim viens otram sprandu apgriezt :) Sākās attīrīšanās posms, gribās berzt māju un kūpināt kadiķus un piekraut pilnu istabu ar rudzupuķēm... un jā, nenormālīgi gribās viskautko remontēt un iekārtot, sēdēt dienām un naktīm špaktelēt, krāsot, bīdīt...mmm...un gaidīt oktobri kā jaunu iespēju kļūt tādai kā es līdz šim neesmu bijusi spējīga būt. Tā kautkā...
  Tags: notikums, sajūtas
• 4 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu

• 20.6.10 21:43
• Skatoties, kā es mēģinu izdabūt saldējumu no iepakojuma... Kike - tas ir tik kjūt, gandrīz kā skatīties kā mērkaķi mēģina atslēgt slēdzeni. :D
  Tags: funī
• 0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu