Tikko, iepērkoties RIMI, pie kases jautāju, vai man nepienākas uzlīme. Jā, kasiere atbild, pienākas – sameklē un tad prasa – bet jūs tiešām pirksiet to akcijas preci? es – ...? nu, izstomu, nezinu, tad pēc brīža vēl kaut ko saku un tad vēl pēc brīža atzīstos, ka uzlīmes atdodu māksliniecei, kura no tām veido gleznas. Kasiere iedod uzlīmes, smaida. Es neko, bet pēc tam domāju, ka dīvaini, jo man taču nav jāatskaitās, ko es darīšu ar uzlīmēm – iepērkoties par noteiktu summu, pienākas noteikts uzlīmju skaits. Kas tā par interesantu kasierīties rūpi, lai uzlīmes tiktu lietotas po naznačeņiju? Nu es saprotu, ka neizskatos pēc vidējā uzlīmīšu krājēja, bet nu vienalga, tas it kā nebūtu viņas bizness.