es saprotu, ka dzirde cilvēkam ir kalibrēta tā, lai būtu visērtāk izdzīvot, lai arī auss kā aparāts fiziski spēj uztvert tādas lietas, kas ikdienā nav sadzirdamas. gan jau vari iedomāties, kādu eksperimentu rezultātā šo visu autodidakta ceļā iemācījos, bet šī atziņa mani tiešām satrieca. es klausījos pērta ceturto simfoniju, losandželosa, dzīvo izpildījumu turklāt, un man likās, ka es dzirdu katru niansi, katru sīkāko detaļu - desmitiem vilnīšu, ko nekad nebiju tajā dzirdējusi iepriekš. droši vien tas tā naivi skan, bet tobrīd man tiešām likās, ka arī absolūtā dzirdē ir tikai a state of mind. (man ne tuvu nav absolūtā dzirde, starp citu).

(Reply to this) (Thread)

Vispār nevaru iedomāties – pastāsti, lūdzu, sīkāk.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

skābe. tā, protams, var būt arī drausmīga pieredze, bet man paveicās ar apstākļiem un es to ļoti izbaudīju. ar skaņu ne tikai kā mūziku, bet kopumā. tā kā dzīvoju relatīvi tuvu lidostai, tad lidmašīnas, kas grasījas nolaisties skanēja tik dobji un pamatīgi, it kā grasītos nolaisties manā pagalmā. lielāko daļu no visa tripa es pavadīju klausoties mūziku. neko citu nedarot, vienkārši guļot gultā un klausoties. es klausījos mūziku, ko labi zinu, es klausījos arī tādu, ko nekad iepriekš nebiju dzirdējusi. man to ir grūti pastāstīt, ja godīgi. katrā ziņā, man bija sajūta, ka ikdienā es dzirdu ļoti "pavirši"; ka klausos diez ko neieklausoties. paziņot, ka maņas ir subjektīvas un manipulējamas - nu, tas nav nekas revolucionārs, bet man tas daudz nozīmēja tādā personiskā līmenī. līdz tam es to it kā zināju - t.i. nojautu, biju lasījusi, utt, tad tajā reizē es to tiešām arī sapratu, uz savas ādas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tu klausījies Pērtu tripa laikā? Interesanti, kādas sajūtas zem skabes raisītu kaut kas stipri kompleksāks – piemēram, spektrālā mūzika. Starpcitu, tu laikam terminu "absolūtā dzirde" saproti citādāk. Tradicionāli ar to apzīmē spēju atcerēties konkrētu skaņas augstumu – piem. cilvēks dzird skaņu un momentāli pasaka , kura tieši nots tā ir. Un parasti tādi tipi jūt vai tā nots atbilst noteiktiem herciem, vai arī ir off uz augšu vai leju. Relatīvā dzirde savukārt nozīmē, ka konkrētu skaņas augstumu nevar pateikt, taču labi dzird un spēj reflektēt par attālumiem starp skaņu augstumiem. Protams, ir jau arī daudzas citas dzirdes komponentes – tembrālā dzirde (labi atceras un izjūt skaņas tembru(?))piem, un kaut kas vēl, ko tagad neatceros. Vispār būs atkal jāsāk interesēties par šo.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, es noklausījos ceturto simfoniju visu. es kopā pavadīju kādas četras studas, klausoties mūziku, diezgan lēkājot starp žanriem. par absolūto dzirdi es zinu, tāpēc arī minēju, ka man tādas nav. vienkārši tobrīd man šķita, ka es daudz saasinātāk uztveru visas nianses un ar daudz lielāku pārliecību varētu analizēt tās skaņas. man likās, ka ikdienā es to nedzirdu, bet, ja tobrīd man kāds sacītu šī skaņa ir tāds un tāds augstums, bet šī - tāds, tad man nebūtu bijis nekādu problēmu to iegaumēt. es jau teicu, man grūti to tā paskaidrot. es vienkārši dzirdēju visu daudz smalkāk un izjustāk.

(Reply to this) (Parent)