Tu klausījies Pērtu tripa laikā? Interesanti, kādas sajūtas zem skabes raisītu kaut kas stipri kompleksāks – piemēram, spektrālā mūzika. Starpcitu, tu laikam terminu "absolūtā dzirde" saproti citādāk. Tradicionāli ar to apzīmē spēju atcerēties konkrētu skaņas augstumu – piem. cilvēks dzird skaņu un momentāli pasaka , kura tieši nots tā ir. Un parasti tādi tipi jūt vai tā nots atbilst noteiktiem herciem, vai arī ir off uz augšu vai leju. Relatīvā dzirde savukārt nozīmē, ka konkrētu skaņas augstumu nevar pateikt, taču labi dzird un spēj reflektēt par attālumiem starp skaņu augstumiem. Protams, ir jau arī daudzas citas dzirdes komponentes – tembrālā dzirde (labi atceras un izjūt skaņas tembru(?))piem, un kaut kas vēl, ko tagad neatceros. Vispār būs atkal jāsāk interesēties par šo.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, es noklausījos ceturto simfoniju visu. es kopā pavadīju kādas četras studas, klausoties mūziku, diezgan lēkājot starp žanriem. par absolūto dzirdi es zinu, tāpēc arī minēju, ka man tādas nav. vienkārši tobrīd man šķita, ka es daudz saasinātāk uztveru visas nianses un ar daudz lielāku pārliecību varētu analizēt tās skaņas. man likās, ka ikdienā es to nedzirdu, bet, ja tobrīd man kāds sacītu šī skaņa ir tāds un tāds augstums, bet šī - tāds, tad man nebūtu bijis nekādu problēmu to iegaumēt. es jau teicu, man grūti to tā paskaidrot. es vienkārši dzirdēju visu daudz smalkāk un izjustāk.

(Reply to this) (Parent)