desmitos · piecpadsmit

Šorīt kasjauns.lv publicēta intervija ar Māru Zālīti ar virsrakstu “Tā čekas maisu purināšana dara mani nemierīgu”. Cilvēki lasīja, komentēja. Tagad komentāri noņemti.

Vakar biju uz Lokatora koncertu Depo. Tā kā sanāca ilgi nīkt, mēs ar M sēdējām un pārlapojām divas grāmatas, kas bija man somā. Pie mums vienā brīdī pieskrēja trimdā dzīvojošā bundzinieka draudzene un iesmējās: “Jūs lasāt grāmatas? Hahahahaaahh!!!”
Tas viss varbūt nebūtu tik smieklīgi, ja vien pirms tam es nebūtu M stāstījusi par to, ka reiz, pirms šī pārīša došanās uz UK, kopā ar Ulvi ciemojāmies viņu dzīvoklī. Es tur jutos ļoti jocīgi. Toreiz secinājām, ka tas tāpēc, ka dzīvoklī neredzējām nevienu grāmatu.

Es šorīt ēdu šokolādes eklērus gultā un tikko saģērbos.

Noskatījos Vectēvs stulbāks kā dators. Man liekas tur ir viens liels pāpratums - tā ir filma senioriem, nevis bērniem. Un viss.
Es viņu noskatījos 5 piegājienos. Kāpēc? Tāpēc, ka es tagad būšu redzējusi un varēšu izteikties. Lai gan - jau noiets etaps.

Renes sporta veidi. Kāpēc?!

Mamma atklājusi geni.com. Tad nu sataisījusi ģimenes ciltkoku līdz 17.gs. Satikusi attālus radus, pierunājusi savu brālēnu satikties ar viņa pusmāsu, kas dzimusi 1934.gadā. Sarakstījusi atmiņas par to, kā viņas brālēns 17 gadu vecumā atnāca no Aušvicas mājās, jo kā sīkais bijis aizsūtīts uz darba nometni. Kā viņas tētis klausījies mājās Amerikas radio, kamēr kāds to nosūdzējis un viņa netika par sodu mācīties Maskavā. Bet tas nieks! Es sapratu, ka manā dzīvē nekas tāds sevišķs nav noticis. Labi, sabruka PSRS, kaut ko atceros no deviņdesmitajiem. Bet nekas TĀDS nav noticis. Tas nozīmē, ka viss vēl būs. Es neticu, ka mēs te tādā mierā dzīvosim un nomirsim. Tas tā vienkārši nevar būt. Jo cilvēka prāts nav piedzīvojis nekādu evolūciju pēdējā laikā.
Esmu totāla pesimiste.

Es savā dzīvē trīs reizes esmu diezgan nopietni satikusies ar puišiem, kas ir diezgan jaunāki par mani. Apmēram 7 gadus. Man tas liekas daudz. Un vienīgais iemesls, kāpēc es pārtaucu ar viņiem satikties ir tas, ka man šķita nereāli viņus iepazīstināt ar maniem draugiem. Es iedomājps, ka man būtu kādā sarunā jāpasaka, ka viņam ir tikai 21... Es to nespētu. Tas ir arī iemesls, kāpēc nekad nesatikos ar vecākiem vīriešiem, pat slepeni. Ar sīkajiem vienmēr varēja sarunāt, ka neviens nedrīkst mūs redzēt.
Šodien vienu šo puisi satiku uz ielas. Protams, tagad viņam jau 24, bet man 32. Teica, ka piezvanīs, varētu kur aiziet. Ak nē, man nav ne vēlmes, ne laika. Un vēl vairāk man ir kauns.

M palūdza komentāru par savu uzrakstīto tekstu. Es izlasīju, teicu, ka dažus vārdus vajag nomainīt, jo neskan labi. Viņš atbildēja, ka ŠOREIZ man ir taisnība.

Am I cisgender?

Īstam vīrietim jāgrib pelnīt (un arī jāpelna) tik daud, lai varētu savai sievietei teikt, ka viņai darbu vairāk nevajag.

Diez vai no preču zīmēm arī pazudīs “imperial”. Kāpēc gan lepoties ar savu dižo pagātni? Piemēram, Moët & Chandon Imperial šampītis. Vai tas nav nekaunīgi lietot šo imperial?

Ja par kaut ko es esmu iedomīga, tad par savām pēdām. Kā grieķu skulptūrām.

Es brīžiem vispār nesaprotu, kā es rīkojos. Un M tikai turpina būt super jauks. Kā viņš vispār var mani izturēt? Visas manas garastāvokļa šūpoles. Es pat tās nevaru izturēt. Bet viņš ir vislabākais. Viņš tikai skatās un klusē, uzliek rociņu man uz pleca, samīļo un iedod bučiņu. Tas varbūt ir super bērnišķīgi, bet tas tiešām mani nomierina un rada tādu drošības sajūtu, ka man pat bail. Es nekad dzīvē neesmu jutusies tik droši.

Vīrietim jābūt izskatīgam, nevis skaistam. Bet meitenēm gan jābūt skaistām.

Kaut ko skatījos youtube par filmu “Izlaiduma gads”. Blakus, rindā uz leju, bija video par Imantas pedofīlu.

Mēs mājās katru dienu runājam par literatūru. Nopietni. Tās sarunas ir manā ēterā par kādiem 65 procentiem. Pārējā laikā sekss. Es gribētu otrādi.

Mans mīłākais dzejnieks it Gatis Vanags.

Vakar vienā mirklī skatījos tv. Tur pa sieviešu tv kanālu runāja VVF. Kaut ko stāstīja par savām un vīra attiecībām. Un tad vienā mirklī viņa vienkārši sāka nodirst savu vīru! Necienīgi. Tad nevajag 55 gadus dzīvot kopā, ja pa tv jārunā kas slikts.

Mārtiņš bija vienā diskusijā, kurā piedalījās arī kaut kāda feministe no Norvēģijas. Viņa esot stāstījusi, ka Norvēģijas labklājības pamatā esot nevis nafta, bet gan tas, ka tur esot kādi 53 procenti sieviešu darbaspēks. Uz viņa jautājumu, kāpēc tad Latvijā nav tāds labklājības līmenis, viņa atbildēja, ka viņai neesot šādas informācijas.

Lakot nagus- tas gan ir forši!