Es brīžiem vispār nesaprotu, kā es rīkojos. Un M tikai turpina būt super jauks. Kā viņš vispār var mani izturēt? Visas manas garastāvokļa šūpoles. Es pat tās nevaru izturēt. Bet viņš ir vislabākais. Viņš tikai skatās un klusē, uzliek rociņu man uz pleca, samīļo un iedod bučiņu. Tas varbūt ir super bērnišķīgi, bet tas tiešām mani nomierina un rada tādu drošības sajūtu, ka man pat bail. Es nekad dzīvē neesmu jutusies tik droši.