desmitos · piecpadsmit

Biju iemīlējusies meitenē Martā. Viņa bija iemīlējusies manī. Tas bija manā sapnī. Marta bija blondīne. Ne pavisam nebija stulba, ļoti gudra un erudīta. Mēs satikāmies kādā pavasara pasākumā parkā. Apkārt esošie cilvēki skrēja stafetes un meta šautriņas. Viņa vienkārši pienāca pie manis un teica, ka jau diezgan sen kāds esot viņai ieteicis ar mani iepazīties. Es atbildēju, ka tas ir ļoti jauki, lai viņa nāk man droši līdzi (man vajadzēja pārģērbties- es tikko biju beigusi savu sportisko aktivitāti). Mēs iegajām blakus esošajā skolā. Viņa sēdēja uz atvērtajām durvīm un skatījās uz mani, kamēr es pārģērbos. Viņa man teica, ka jau ļoti sen esot vēlējusies iemīlēties kādā meitenē. Es atbildēju, ka man arī tā ļoti gribētos. Tajā mirklī mēs saskatījāmies un kļuvām par pārīti. Vēlāk mēs abas, rokās sadevusās, izgājām pastaigāties parkā, un es iepazinos ar viņas māsu Ingūnu, kas mācījās ģeogrāfiju.
Ticiet man, tas bija ļoti jauks un patīkams sapnis.