|
|
|
Februāris 17., 2020
15:26
Ieraudzīju vienu darba sludinājumu, un nu pēc apraksta tā vien liekas, ka meklē tieši mani.
Un tad nu esmu tādās kā pārdomās, vai.
No vienas puses, es skaidri zinu, ka bērnu mantas nešūšu mūžīgi. Nevar teikt, ka ir apnicis, bet es saprotu, lai ar šo nodarbotos ilgtermiņā, drīz būs kaut kas jāmaina. Bet kas tieši, kā, man vēl nav plāna. Visvienkāršākais taču būtu visu pamest, ko? :)
No otras puses, pāriet uz ofisa darbu vēl īsti negribu. Turklāt šogad vecākais puika sāk pirmo klasi, un tas nozīmē, ka no rudens jābūt pietiekoši brīvam, lai noorganizētu savākšanu no skolas pa dienu, nevis pēc 17iem.
No pirmās puses, gribas arī brīvdienas bez darba, un apmaksātu atvaļinājumu.
No otras puses, piedāvātais atalgojums nav nekas spožs. Es tagad sev nopelnu vairāk.
Bet no pirmās puses, lai nopelnītu vairāk, strādāt arī sanāk dafiga vairāk kā 9-5. Ahhh, forši būtu nestrādāt naktīs.
No pirmās puses, man tagad ir tāda materiālu bāze (šūšanai), ka vienkārši tāpat pamest šo visu nebūtu prātīgi. Kur es to likšu?
Un vispār jau, baigi forši būt brīvam un atskaitīties tikai sev. Un ofisa drēbes man riebjas.
Nē, es laikam tomēr pieteikšos, nu tīri sporta pēc. Atsvaidzināšu CV, tas takš nevienam par ļaunu nenāks.
|
Comments:
Nu, sākumskolā vēl jau ir arī diezgan obligātā pagarinātā diena līdz pusčetriem, četriem...
un vienmēr jau var drusku piestrādāt klāt, pacelt cenas šuvumiem - lai jau atbirst puse klientu, toties otra puse maksā vairāk.
Kaut kā cerīgi izklausās un ar manām šībrīža dilemmām rezonē.
No kā tev gribas/negribas atteikties?
Uzspodrināt CV nekad nenāk par sliktu un pastaigāt uz intervijām sporta pēc - kāpēc ne? Ja nav valsts iestāde, tad par atalgojumu vēl var runāt. Un ja intervija ir forša un ir piedāvājums - ir forši sajusties gribētai - tīri profesionāli. Un piedāvājums nav obligāti jāpieņem.
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}