Fri, Dec. 15th, 2017, 11:54 pm
Kastītes robežas

Vislielākā problēma cilvēku dzīvē ir nezināt, ko grib. Ir nelaimes un traģēdijas, kur neko nevar darīt vai kur ilgi jācīnās, bet man šķiet, ka problēma - tas ir kaut kas risināms, kaut kas tāds, kas ir jāizprot un jāatrod, kā pavērst visu par labāku. Tāpēc es bieži saku, ka man nav nekādu problēmu, jo man nav nekā tāda liela risināma. Citreiz atkal ir, bet tad, kad nav, tas nenozīmē, ka manā dzīvē viss ir perfekti. Tas vienkārši nozīmē, ka es apzinos lietas, pie kā jāstrādā, un man ir plāns, kā to darīt.
Problēma, kad nezini, ko gribi, ir ļoti nopietna, jo es tā arī līdz šim neesmu sapratusi, kā to risināt. Tā man gadās visai reti. Parasti es ļoti labi zinu, ko gribu, bet šobrīd ir parādījusies tāda sajūta, ka pasaule ir pilna ar lietām, ko es neizbaudu, nedaru, nepielietoju dzīvē, un tās ir lietas, kas man ļoti patiktu un noderētu. Man gribētos pamēģināt kaut ko pilnīgi jaunu, kaut ko nebijušu, citu piegājienu dzīvei, kaut ko galīgi manā dzīvē neeksistējošu, bet problēma tāda, ka tas neeksistē arī manās domās, tāpēc es to nespēju iedomāties.
Ja es zinu, ko es gribu, un es parasti zinu, tad es vismaz esmu virzībā uz tā iegūšanu, bet šobrīd man ir tāda sajūta, ka pasaule ir tik liela un dažāda, bet mana galva tik maza. Es nezinu, ko vēl tādu iedomāties, ko pamēģināt, jo man neienāk prātā nekas ārpus tās manas kastītes.
Kā lai izsit šito ārā? Filmās parasti kāda parasta cilvēka dzīvē ienāk kāds "neparastais", kas atver apvāršņus, no sākuma gandrīz vai aiz rokas velk, pēc tam jau ir kā mentors tajā jaunajā, interesantajā pasaulē, bet man tāda cilvēka nav. Es tāds cilvēks esmu bijusi ļoti daudziem, noteikti vairāk nekā vidusmēram, bet man... nu nav man tāda cilvēka un nebūs. Es neesmu tieva, skaista un ar lielām acīm un kuplām skropstām, kuras plivināt. Gadi arī vairs nav tie, kad tā notiek. Jātiek vien pašai galā, bet man nav plāna, kā iesākt "kaut ko jaunu".
Ko???? Nu KO tieši man darīt un mainīt savā dzīvē???

Sat, Dec. 16th, 2017, 10:27 am
[info]217

man agrāk tam vienmēr palīdzēja ceļošana, bet pēdējos 2 gados sāku novērot, ka arī ceļojot sāk parādīties kkāda kastīte, pie kā pieturos ceļojot un lietas/domas/cilvēki atkārtojas...
bet vispār ļoti labs jautājums, jo droši vien ar katru gadu šis jautājums paliek aktuālāks.

varbūt var mēģināt meklēt internetā, kas ir tās lietas, ko citi cilvēki grib sasniegt un iesākt, gūglēt kkādus sarakstus, vai lasīt dzīvesstāstus, līdz uzduries kam tādsm, par ko padomā vai nu ‘o, tas ir kkas, ko varētu pamēģināt’, kas biš it kā būtu kopēšana, bet lielu daļu dzīvē mēs iemācamies kopējot, nu vai arī ‘ak šausmas, kā var vispār kko tādu vēlēties’ un tad analizēt, kas ir tik pretējs/citāds tajos cilvēkos, līdz varbūt izdodas uzdurties kkam vērtīgam.

vai varbūt domāt par savām robežām un bailēm un strādāt ar tām? nez

Sat, Dec. 16th, 2017, 06:47 pm
[info]tethys_

Esmu ļoti daudz ko tādu meklējusi, arī tos pirmsnāves pārdomu sarakstus un tādā garā. Tas ir labs padoms, varbūt man vēl jāpadara, bet kopumā darīts ir. Tas viss vienmēr atduras pie manas sāpīgās tēmas - lai ko tu darītu kopā ar tiem, ko mīli, un kuri mīl tevi, viss ir labāks. Veltīt laiku cilvēkiem un ģimenei utt.

Sat, Dec. 16th, 2017, 07:06 pm
[info]217

trū, bet jā, cilvēku, ko mīli/ģimenes esamību/labas attiecības ar šiem ne vienmēr var ietekmēt/radīt, un tad atliek vien cīnīties savā nodabā diemžēl... ja vien nav kāda iespēja radīt situāciju kurā nokļūt kkādu jaunu/vēl nepazīstamu cilvēku kompānijā, kas nejauši var atnest kkādas svaigas iedvesmas/ citādus/ne pašas viedokļus/redzējumus/utt.

par kopēšanu runājot, man sensenos laikos patika skatīties https://www.dayzeroproject.com
tur bija daudz tupu lietu, jo cilvēki mēdz būt dažreiz ļoti truli, bet gadījās arī pa kam labam, ko izlasīju, un sapratu, ka pati labprāt gribētu paveikt