gaiši vakari un mazāk drēbju mugurā tomēr tik daudz ko maina dzīvē
cita garša ir bizenēšanai pa koncertiem un kino un vienkārši pa ielām
pēkšņi ir uzkritis arī visādu darīšanu vāls, bet pa darīšanām tagad vis neskrien, tagad aizsprauž ausis ar džārmušu un rāmi pastaigājas saulē un siltumā, acis piemiedzis un rokas kabatās sabāzis
džārmušs, jā, jaunais džārmušs ir mans visu laiku mīļākais džārmušs, tik patīkama smeldze, viņa kino un mūzika tiešām ir viens vesels
cik žēl, ka viņš netika līdz skaņu mežam, viņš ir tik organisks festivālu frīks, plecu pie pleca ar dievišķo tildu
un ir taču rīgā vēl kinoteātri, kur saprotoši un pilnīgi nelegāli uzņem tādus duraciņus, kuri nāk tikai tad, kad kases jau slēgtas un seanss jau sācies un taisa bēdīgas actiņas un pīkst "šausmīgi gribas džārmušu"
un naksnīgās ielas ir apsēstas ar veciem un jauniem draugiem pat tur, kur nav nekādu melno caurumu un it kā taisns ceļš uz mājām, un viņi maigi aizcērt ap tevi lamatas