el ten eleven bija maģiski
spēlēja apmēram takas izmēra līdz griestiem piebāztā (burtiski, es pusi koncerta karājos mazliet virs bāra letes, otru pusi dejoju uz grīdas) krogā kādā mazā brikstonas sānieliņā
pēckoncerta paldiessaruna ar kristiānu (to kungu ar divgrifu ģitārbasu) visai smieklīgi apmēram piecu minūšu laikā caur latviešu zaķa dzimšanas dienu iemeta mani kādas īrietes headhunteres tīklos, nu paskatīsimies uz tiem buzineza oportūnitijiem londonā
un tas ir tad, kad viena aizeju uz pasākumu, kur nevienu nepazīstu
pasākumos, kur es vismaz kādu pazīstu, vienas pintes laikā skaistule no ganas stāsta, ka man esot dark features (calling the kettle black areya!), un manu telefona numuru pieraksta tikai taizemiete bez humora izjūtas
un pārnākot numurā atrodu uz galda geimana fortunately the milk special edition ar autora autogrāfu, izrādās pārsteigums no slovāku brālīša pirms aizbraukšanas
es jau teicu, ka people are magic?