studijā ra(i)dījums muzprosvet
džirā te bij uzkūrējis vienu nelielu festivāliņu
jāteic uzreiz, ka bens frosts vien bij to vērts, lai sarīkotu brīvdienas londonā
bet ja pēc kārtas
grūpere, nu grūpere ir forša, jūs viņu varbūt esat redzējuši rīgā anglikāņos, ļoti trauslas un skaistas ainavas zīmē
xiu xiu, es saprotu, kāpēc džirā viņš patīk, un šoreiz man arī patika, pat ja iepriekš bija šķitis par izmisīgu un sviedraini patosīgu, tad šoreiz uzvalciņā sviedrus neredzēja, un patoss ņezaškaļival, viņam ir brīnišķīgs džirā tipa vokāls un samērā vienādas dziesmas
bens frosts, ak, bens frosts, par viņu man trūkst vārdu, viņam bija divi bundzinieki, un man bija jātur acis ciet, lai neizsprāgtu no pieres aiz sajūsmas
mercury rev orķestris ar viesmāksliniekiem un video, nu tā, es labāk būtu gribējusi pa taisno no bena frosta pāriet pie swans
un tātad swans
ja visas daļas (1 - dziesmas no ierakstiem, 2 - viens akords "mēs īsti nezinām kā beigt" pusstundu un 3 - "šo daži sauc par skaļāko mūziku pasaulē") saīsinātu uz pusi, nebūtu jāsūdzas par garlaicību, bet tagad nākas pasūdzēties
lai gan, ko tur daudz sūdzēties, džirā ir sarīkojis ballīti un grib viņā kārtīgi atvilkt, tad nu arī atvilka