| |
[Jun. 10th, 2014|11:28 pm] |
Es sāku ticēt pasakām.
Piemēram, tai pasakai par ērkšķrozīti, kura gulēja simtgadu miegā, līdz atnāca princis un viņu noskūpstīja
jo, kā izrādās, nav jāaizmieg burtiski, lai gulētu. Un ne vienmēr ir iespējams pamanīt savu miegu vai pat to, ka kāds tuvs cilvēks blakus guļ.
bet dzīvot tā - nomodā - atvērtām acīm, redzēt visu, saprast, apzināties redzēto, atbildēt par kaut ko, tas nav nemaz tik vienkārši...
un tas nav tik ērti kā tāds dziļš miegs |
|
|
