| man tagad brīvdienas uz darbdienu fona ir teju vai briljantu vērtē iegādāju bibliotēkā absolūti tizlu meiteņu grāmatu, lai varētu lasīt, ne par ko pārāk neprātojot, man pat meksikāņu seriāli varētu būt topā - kā līdzeklis prāta atslābināšanai Grigalis tik ilgi ļerkstēja, ka jābrauc sēnēs, jābrauc sēnēs, ka man sāka šķist, ka tiešām jābrauc, un tad nu šodien paziņoju, ka "jābrauc sēnēs", pārmaiņas pēc uz jūrmalmežiem pirms tam vēl bija gaiša doma izvārīt debesmannu un ar visu karsto katlu braukt uz mežu, turpat ārā svaigā gaisā saputot un tad uz ciņa ēst ar līdzpaņemto pienu, bet nekā, uznāca blieziens, mannu putoju un ēdu mājās bet uz jūrmalciemu mežiem tomēr aizbraucām, šausmas, cik tie meži, atvainojiet, piedirsti, pat riebj sēnes lasīt, bet tomēr viena panniņa gaileņu-beku sanāca bet jūra gan tik tīra, tik zila un tik silta žēl, ka programmā nebiju paredzējusi peldi, ne dvielīša līdzi, ne kā, tik gumijnieki, nazis un slings. |
/ tāds dīvains šarms tādai atkalstrādāšanai