rūsganais sprakšķis

rūsganais sprakšķis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
man LIEKAS, ka man pazūd oža.
tikpat labi, protams, tās ir iesnas vulgaris, jo vakar mežus brienot biju cauri slapja un pēc tam mašīnā nosalu

(mana termoregulācija nodrošina, ka esmu silta, kamēr kustos un, akd nekustos, pat, ja siltā mašīnā ar benķa apsildi, sāku salt. tas vispār ir dīvaini - piemēram, vakar, vīram mugurā bija ļ.siltā ziemas jaka, cimdi, cepure, pēc brīža arī mana biezā šalle, bet viņam rokas aukstas konstanti; man bija tikai merino vilnas base layer un flīša džemperis un brezenta suņu treniņveste, rokās fotoaparāts, bet cimdi kabatā, jo karsti; tā vienmēr; arī, kad pa kalniem kāpelējam, vīrs visu iet vienā jakā, kamēr es to vien daru kā pogā-vaļā-pogā-ciet, te maikā, te jakā, te maikā, te jakā)
  • iebāz degunu padusē - tiešām nav ožas?
    • ja ilgi velk gaisu, tad kaut kas atnāk, tāpēc jau saku, ka zūd
      pazudusi vēl nava :D
  • Man līdzīgi ar to termoregulāciju. Es gan esmu no salīgajām, bet tāpat. Ja es kustos UN esmu labi paēdusi, nesalst. tiklīdz kkas no tā izkrīt, tā viss, esmu nosalusi, sasalusi vienā gabalā un apkārtējās vides temperatūra tur maz ko ietekmē :/
Powered by Sviesta Ciba