rūsganais sprakšķis

izdomāju pakrāmēt mantas.
uzdūros kastītei. ar vēstulēm.
apsveikumi ziemassvētkos un valentīndienā. sašķiroti - pa džekiem.
tagad lasot, es nesaprotu,kapēc man tas džeks tā nepatika. dzejoļi smuki piemeklēti. jautājums,vai negribu piektdienā palikt uz diskotēku.
un kā es pret viņu izturējos?? tikai tāpēc,ka viņam bija liels deguns un viņš labi mācijās.
meitenes ir reāli stulbas vidusskolas vecumā, nudien.

un vēstules.
viena apmeŗam 20 gadus veca. no 3 gadus vecākās draudzenes, kas sākusi mācīties vidusskolā. 3 cieši aprakstīas a4 lappuses par to,kādi džeki jaunajā skolā cūkas, un tur parāva krēslu un tad kartupeļu talkā meta ar kartupeļiem. un apakšā pierakstīts, tu tikai slēp no mammas, ja kāds šito uzzinās!!!!
piebildīšu,ka viņa dzīvoja stāvu virs manis.
tagad tas laiks,kad rakstīja vēstules šķiet neatminams.
reālas papīra vēstules. iesāktas vienā dienā, pabeigtas citā.
un ne jau cilvēkiem nezkur, nē, tādiem, kurus nedēļu nesatiec, tāpēc raksti.