Gribās rakstīt par Japānu, bet prātā ir pilnīgi cita aina, vēl no tā īsā, bet saržģītā sprīža Baltkrievijas laukos.

Ar izklaidēm tur gāja grūti, tāpēc bērni ņēmās ar ko nu kurš bija gudrs.
Man bija tatāru draugs Timūrs, ar kuru mēs katru vasaras brīvlaika dienu pavadījām kopā.
Timūram patika runāt sierainus jokus par gruzīņiem, un viņš dažreiz minēja, ka viņa ideālā sieviete ir smalka būtne ar asiem čiciem. Man gaume ir un bija savādāka un tajos brīžos likās, ka Timūrs ir gana jocīgs.
Agros rītos mēs devāmies zvejot uz meža mazezeriem, bet pa naktīm lielā izklaide bija izpalīdzēt lauciniekiem trenkājot mežacūkas no kartupeļu laukiem.
Kādu vakaru smidzināja lietus un mums ienāca prātā, ka paslēpties zem laivas un no turienes klaigāt un sist tukšas konservu bundžas ir laba ideja. Bija ellīgi auksts, arī odiem likās, ka mūsu klātbūtne ir gaidīta un drīz vien mēs bijām ārā, turklāt ap laivu bija piķa melna tumsa, neko nevarēja redzēt. Kļuva arī neomulīgi, pat divatā, tāpēc pievienojāmies vēl vienam trenkātājam, kurš sēdēja uz dižakmeņa kādus pārsimts metrus tālāk.
Uzkurinājām ugunskuru, runājām, skatījāmies debesīs, kuras ap to laiku noskaidrojās un varēja redzēt satelītus lidojam pāri. Man toreiz likās, ka tas ir bezgalīgi skaisti - zvaigžņota debess un satelīti. Arī pilnmēness atspīdēja ezerā un tumsa vairs nebija tik baiga.
Kad atausa rīts, nodzēsām ugunskuru un apavus slapinādami rasainā zālē devāmies katrs savās mājās gulēt.
Arī es paķēru pie sāna runci, ar visām drēbēm iekritu savā kušetē un nemaz neatceros kā iemigu.

Pamodos un biju pārsteigts, jo gultas kājgalā sēdēja tēvs un skatījās uz mani guļot. Tēvs dzīvoja Latvijā un Baltikrievijā viņam vispāri nebūtu jābūt. Viņš kaut kādā veidā atrada vietu, ienāca neslēgtā mājā iekšā un, droši vien, vienkārši gaidīja kamēr es pamodīšos.
Īsumā, tā bija mana pēdējā diena Baltkrievijā. Tās pašas dienas vakarā es jau biju Latvijā un vairs nekad neatgriezos.
Tagad, uz to laiku noskatoties, liekas, ka tā zvaigžņotā debess ar satelītiem bija tāda kā atvadu labā zīme, jo dzīve bija drūma, bet tā nakts bija bezgalīgi skaista un visu atmaksāja.