Uz ielas kura iet gar māju abos ielas galos stāv divi nelieli tempļi ar vienādām bodhisatvas akmens skulptūrām iekšā. Bodhisatvai ir sarkana adīta cepurīte virsū, noskumusi seja un labākajās zoroastriešu figūru tradīcijās uguņains zizlis rokā. Izskatās ļoti veca un atmosfēra tai apkārt arī diezgan savāda. Bodhisatvas ielu malās jau nav nekāds retums, jo japāņi ir ticīga tauta, bet šīm divām ir īpašība - viena ir iespiesta starp augstceltnēm un ļoti saudzīgi ielikta ļoti šaurā, bet pamatīgā tempļveidīgā ēkā. Otra vispāri atrodas ēkas iekšā, tādā kā istabā, kura ir pieejama no ielas. Nekādu citu durvju tur nav. Vienmēr bija interesanti kāpēc tieši šīs bodhisatvas šai rajonā ir tik lielā cieņā, ka pat naudaskārie biznesmeņi tai velta miljonus vērtos kvadrātmetrus, katru vakaru izgaismo un kāds pat ada sarkanās cepurītes.

Izrādās, ka šim rajonam ir diezgan drūma vēsture. Vēl pavisam agrīnā samuraju laikmetā šajā rajonā bija vieta, kur notika, izsakoties mūsdienu diplomātiskā valodā, sodīšana. Bet tā kā tas bija agrīnais samuraju laikmets un par humānismu tajā laikmetā nekas nebija dzirdēts, tad ekzekūcijas notika diezgan briesmīgā vietā - cilvēku piesēja pie vairākiem vēršiem un laida tos vēršus brīvā pastaigā dažādos virzienos. Šausmīgāku nāvi iedomāties ir grūti. Turklāt notika tas viss daudzu gadu garumā un ir grūti iedomāties cik asiņu un sāpju šai zemei bija jāuzsūc sevī.

Pēc tam daudz kas mainījās, tā šausmīgā kautuve tika likvidēta, bet pašai vietai palika ļoti nelāga slava. Ceļotāji gāja garām neapstādamies, bet parastie cilvēki īpaši nevēlējās tuvumā dzīvot. Nekādi vietējie biznesi neattīstījās, jo šīs vietas slava palika ilgus gadus, bet kā jau Japānā tajos laikos nereti notika, šogunāts vienkārši lika cilvēkiem apmesties bez kompromisiem. Apmetās arī, bet regulāri esot notikušas epidēmijas bērnu vidū un cilvēki mira nost kā mušas. Runā, ka arī spokojās, bet kur Japānā nespokojas?
Pēc tam tikā esot uzradies mūks, kurš atnāca šīs vietas gariem lūgt piedošanu un tos nomierināt. Sev par palīgu izvēlējās kādu no bodhisatvām, kuras akmens tēlus arī nolika ielas abos galos, lai viņas sargā vietas mieru. Kopš tā brīža esot beigušās epidēmijas, nelaimes un arī spoki itkā nav redzēti. Tās bodhisatvas stāv vēl šobaltdien un sargā rajona mieru un veselību. Tieši tāpēc pat tad, kad tiek būvēti jauni debesskrāpji, bodhisatvas netiek aiztiktas, jo tās ir šī rajona miera sargi un nav aizskaramas.

Šobrīd tajā vietā kur agrāk bija ekzekūciju laukums ir lieliska saldumu un baltmaizes fabrika un vairāki lieliski restorāni ar neatkārtojamu atmosfēru, mierīgiem un skaistiem parkiem apkārt un lielisku ēdienu.
Šodien aizgājām uz diviem - tiešām ir labi. Izskatās, ka tas mūks zināja ko darīja.