Mīļās muļķībiņas - Long time, no see...

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Links
Ierakstīt jaunumus
Komentu Liste
Manējie
Kopienas
Sindicētie
TAGI
Labot pēdējos ierakstus
Iestatījumi

Novembris 3., 2006


Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
20:58 - Long time, no see...
Aizvakar aizgāju uz Hamletu pēc ilgiem laikiem.
Visu vakaru jutos tā, it kā man būtu dzimšanas diena :))) Tik daudz apsveicienu saņēmu.
Dīvaini bija, godīgi saku. Viss ir savādāk un nekas nebūs, kā agrāk. Un vispār, man bij vēl sajūta, ka viņiem visiem dzīve iet vecās, nemainīgās sliedēs, lai neteiktu - apstājusies vienā punktā... Turpat, kur viņi bija, kad pēdējoreiz viņus redzēju.
Bet mana dzīve - straujiem soļiem joņo uz priekšu. Bet nevaru jau tā spriest, protams, jo nezinu, kādi pavērsieni katra paziņas dzīvē notiek, kas ārēji nav nojaušami. Njā, mani "pavērsieni" gan ir redzami :D


No vienas puses, vajadzētu jau lepoties un priecāties par savu puncu, bet man kaut kādu iekšēju kompleksu dēļ labāk patiktos noslēpt, kas ar mani noticis.


Likās, daudzi, ar ko sveicinājos un kas mani uzreiz apsveic ar gaidāmo brēkuli, tajā pašā brīdī skatās un domā pie sevis, "labi, ka man vēl nekas tāds nedraud", un tad es sajūtos neveikli. Un nesakiet, ka tās manas iedomas. Tādu attieksmi var just, lai gan tā netiek klaji izrādīta.

No vienas puses, drošāk, ērtāk, stabilāk un patīkamāk būtu bijis, ja mīļums būtu atnācis uz Hamletu man līdzi (viņam bij jāstrādā). Būtu mazāk dīvainu jautājumu no citu puses un nebūtu vienai jāklimst apkārt. Bet, no otras puses, labi vien bij, ka viņš nebija. Vot nezinu, kāpēc.
Varbūt tāpēc, ka viņš ir pavisam citas, ar Hamletu nesaistāmas pasaules pārstāvis, bet man Hamletā ir sava pagātne. Bet tagad es daudz vairāk esu tajā otrajā, mīļuka pasaulē, un uz Hamletu arī, man līdzi nāk maza daļiņa no tās otras, ar Hamletu nesaistītās pasaules, es vairs nevaru turp aiziet kā vecajos laikos, pavisam patstāvīga un viena, it kā nekas nebūtu noticis.

So, visdrīzāk, ka labu brīdi turp atkal neiešu. Pietiekoši daudz laika, ko varētu veltīt ģimeniskai divvientulībai, man atņem skola un darbs, kur jāpazūd pat uz diennakti, un man ir svarīga katra stundiņa, ko varu pabūt mājās, tuvu mīļumam, vai kaut vienkārši atpūsties no visa.

Hamlets nekur nepazudīs un kādreiz man atkal būs laiks un vēlēšanās. Ja agrāk man vajadzēja Hamleta "devu" pat divreiz nedēļā (gāju takš uz aktierstudiju pat), tad tagad vienas izrādes enerģija ir pietiekoša pāris mēnešiem - tik pārsātināta ar emocijām biju pēc šitās trešdienas 8))
Tags: ,

(saki)


> Go to Top
Sviesta Ciba