Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Esi sveicināts, vecuma bezmiegs!
Kad ap trijiem beidzu lasīt un nolēmu, ka jāiet gulēt, miegs vēl nenāca. Grozījos, spēlējos tumsā ar Emīliju - kad viņa atver acis, tad kļūst gultā pamanāma. Domāju Lielo Domu. Starp citu, šo to izdomāju arī, tikai tagad vairs neesmu pārliecināta, vai tā tiešām bija izdomāšanas vērta Doma. Kad apnika, ieslēdzu gaismiņu Konjas dervišu pulkstenī - ha! 4:15! Ne vairāk, ne mazāk šie nav savirpuļojuši.
Vārgajā gaismiņā atspīdēja tekilas pudeles sāns. Iešļācu nieku sudraba biķerītī, izdzēru, klusiņām skaitīdama: "Nāc, miega pelīte, velc saldu miegu..." Tak ne mārrutka tas grauzējs neatvilka! Vēl pēc brīža mēģināju izklaidēties, iedama čurāt - citas motivācijas kā vien izklaide man tobrīd nebija. Tad kaķi paziņoja, ka ir brokastu laiks. Ieskatījos pulkstenī - nu ja, pieci. Kur nu vairs kāda miegapele nāks, kad plēsēji izgājuši uz medību takas. Uzvārīju tēju. Uzliku sautēties burkānus ar kartupeļiem. Iegāju dušā, mazgājos lēni un cienīgi. Pēc tam lēni un cienīgi brokastoju.
Pulkstenis rādīja gandrīz astoņi.
Un tā es gandrīz laicīgi ierados darbā.
Kuņģis sāp par spīti dārzeņiem. Viņam nepatīk negulētas naktis, es zinu.
Bet varbūt man ir neiroze, un gan bezmiegs, gan kuņģa sāpes ir tikai izpausmes? Varbūt es vienkārši esmu saindējusies ar darbu?
Powered by Sviesta Ciba