Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Lai laime nebūtu pilnīga un es nesajuktu prātā, gādīgie sargeņģeļi mani šodien ievirzīja bedrainajā A.Kalniņa ielā, kur es, saules apreibināta, piemiegtām acīm, slāju, līdz vienā no daudzajām bedrēm iekāpu, sazvārojos, nogrīļojos un sastiepu potīti. Tagad esmu kliba, skriet rīt nevarēšu, jāsteberē vien uz pagalmu saplūkt ceļmallapas un dadžu lapas. Fui, Rīgas Dome, liels, liels fui!
  • Varbūt saldētavā ir vista vai dārzeņi? Noderētu arī kaut kas smērējams no aptiekas. Ar ceļmallapām vien potīte rīt būs kā bluķis.
    • Saldētavā ir ledus. Un, iespējams, bada nāvē mirusi muša.:) Uz nakti kaut ko aukstu, slapju pietīšu gan.
      Bet ceļmallapas nevajag novērtēt par zemu, Armēnijā tas bija mans vienīgais ārstniecības līdzeklis pie daudz pamatīgāka sastiepuma, un re, ka tomēr izskraidīju visas kalnu takas. Kunkstēdama un lamādamās, bet izskraidīju, un kāja pat neiekaisa.:)
  • Nu, tiešām, fui!
Powered by Sviesta Ciba