Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Šorīt, tīri vai nemanot, noskrēju 90 minūtes, tātad varbūt pat 10 kilometrus. Lēnām, protams, toties ar baudu un bez noguruma. Zied kļavas, zied aličas un dažviet ķirši, māju priekšā prīmulas un pa kādai tulpei. Pasaule ir subarktiski auksta un stindzinoši daiļa.

Skrienot augšup pa Grīziņkalna pussadrupušajām akmens kāpnēm, kad pretim spīd tikko uzlēkusi saule, vienmēr prātā nāk maiju piramīdas un asiņaini rituāli.
  • man atkal tas grīziņkalns uzdzen kaut kādu totālu DIS-, jo, parasti tāda kāpšana augšup ar skatu pār galotnēm, ir jūrmalā, līdz ar ko beznosacījuma reflekss iestrādājies, ka pēc kāpiena augšā jāpaveras skatam uz ūdenstilpni abet tur tikai koki un tāds pats akmens mūrītis lejup :(
Powered by Sviesta Ciba