man atkal tas grīziņkalns uzdzen kaut kādu totālu DIS-, jo, parasti tāda kāpšana augšup ar skatu pār galotnēm, ir jūrmalā, līdz ar ko beznosacījuma reflekss iestrādājies, ka pēc kāpiena augšā jāpaveras skatam uz ūdenstilpni abet tur tikai koki un tāds pats akmens mūrītis lejup :(